Kopš par Krievijas prezidentu kļuvis Vladimirs Putins, korupcijas apmēri valstī pieauguši vairākkārtīgi, liecina pētījums, kura rezultātus trešdien Maskavā nodeva atklātībai pretkorupcijas fonda INDEM prezidents Georgijs Satarovs.
Korupcija Krievijā Putina laikā pieaugusi vairākkārtīgi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Korupcijas tirgus kopējais apjoms, kas 2001.gadā bija 33,5 miljardi dolāru, šogad sasniedzis aptuveni 316 miljardus dolāru. Viena kukuļa vidējais lielums absolūtā izteiksmē šai laikā pieaudzis 13 reizes, sasniedzot 135 000 dolāru. Pētījums balstās uz informāciju, kas iegūta, aptaujājot 3000 anonīmus respondentus - 2000 pilsoņus un 1000 uzņēmējus. Kad Putins, bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) aģents, 2000.gadā stājās Krievijas prezidenta amatā, viņš solījās cīnīties ar korupciju un kopš tā laika šim tematam pievērsis lielu uzmanību visās savās gadskārtējās uzrunās tautai. Kā atzīmēja Satarovs, vislielākos ieņēmumus no kukuļņemšanas gūst tieši izpildvara, kuras īpatsvars kopējā tirgū sasniedz 87,4%, tikmēr likumdošanas un tiesu varai tikuši attiecīgi 7,1 un 5,5%. Vienlaikus viņš atzina, ka "sadzīves korupcijas" jomā Krievijā pašlaik vērojamas pozitīvas tendences - iedzīvotāji vairās dot kukuļus, kad vien saskata vēl kādu problēmas risinājuma iespēju. Agrāk gatavībā dot kukuli atzinās 75% respondentu, bet pašlaik - tikai 53%. Vienīgais izņēmums ir korupcija saistībā ar iesaukšanu karadienestā, ko acīmredzot nosaka vecāku raizes par savu bērnu dzīvību. Tās apmēri pieauguši neiedomājami - no 12 miljoniem dolāru 2001.gadā līdz 360 miljoniem, kas tiek prognozēti šogad, vēsta INDEM. Savukārt korupcija autoinspekcijā sarukusi gandrīz divkārt un tiesu sistēmā - par ceturto daļu. Arī kukuļu apjoms veselības aizsardzībā, kas pirms četriem gadiem bija korupcijas tirgus līdere, samazinājies par trešo daļu. Tās vietu šogad acīmredzot ieņems augstākās izglītības joma, kur kukuļu apjoms četru gadu laikā pieaudzis no 450 miljoniem dolāru līdz 580 miljoniem dolāru. Turpretī uzņēmēji ir spiesti "izmantot korupcijas resursus" gan administratīvo šķēršļu pārvarēšanā, gan konkurences cīņā - viņiem "vienkārši nav citas izvēles", atzīst pētījuma autori. Kā izteicās pētnieku grupas loceklis Marks Levins, pastiprinoties korupcijai, pasliktinās to iedzīvotāju stāvoklis, kuri atraduši sev vietu uzņēmējdarbībā. Valsts aizvien vairāk apspiež uzņēmējdarbību, un mazais bizness "aiziet ēnā", sacīja eksperts. Viņš pievērsa uzmanību apstāklim, ka aptaujā uzņēmēji aizvien biežāk izvēlas atbildes variantu "grūti atbildēt". Tas rada bažas, ka birokrātija tirgū pamazām kļūst par monopolu, ko neviens nespēj ierobežot. Kā liecina Krievijas mediju informācija par šo tematu, lai panāktu falsificētu apsūdzību pret biznesa konkurentu, jāmaksā vidēji 50 000 dolāru, bet maksa par konkurenta īpašuma konfiskāciju svārstās no 5000 līdz 15 000 dolāru. Tikmēr maksa par labvēlīgu valdības lēmumu nemēdz būt mazāka par 100 000 dolāru. Augstas tiesībsargāšanas struktūru amatpersonas atzinušas, ka cīnīties ar korupciju ir grūti, jo tā skārusi arī pašas šīs struktūras. Kā janvārī atzina Krievijas ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs, šādu lietu izmeklēšana lielākoties ir tikai fiktīva. Korupcijas pieaugums tiek skaidrots lielākoties ar ierēdņu zemajām algām, nepilnībām likumdošanā un likumu piemērošanā; to sekmē arī apstāklis, ka Krievijas līderi nav spējuši šai jautājumā ieturēt nepārprotami noraidošu nostāju.