Latvieši vai krievi. Kurš kuru? (55)

Pēc Valsts valodas centra aplēsēm, privātajā sfērā, izņemot lauksaimniecību, krievu valoda jau pilnībā dominē, radot grūtības vietējā darba tirgū tiem latviešu jauniešiem, kuri krieviski neprot. Jau gandrīz piecpadsmit gadu krievu valodu latviešu skolās mācās tikai 30% skolēnu. Pārējie jaunieši to neprot. Tādēļ viņiem bieži vien grūti iekārtoties darbā visās septiņās lielākajās Latvijas pilsētās, kur kā obligāta prasība tiek uzsvērta krievu valodas prasme. Toties ar angļu mēli mutē viņiem vaļā durvis uz Eiropas Savienības valstīm.

Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis uzskata, ka latviešu valodas kā sabiedrības integrācijas pamata izļodzīšana notikusi, pateicoties krieviski runājošo ekonomiskajai varai, kas spēcīgi ietekmē Ministru kabinetu. Atgādināsim, ka savulaik liela loma, veidojot Latvijas likumdošanu, bijusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas spiedienam.

Divu valodu krustpunktā

Visas pazīmes rāda, ka ekonomika miermīlīgi nojauc valstu robežas. Tādējādi jārēķinās ar daudz lielāku svešvalodu ietekmi arī Latvijā. Lai kā politiķi gribētu nostiprināt valsts valodas statusu, neskatoties uz šiem centieniem, pasaulē dominējošā ir angļu valoda. Tajā runā pusotra miljarda iedzīvotāju. Nelolosim ilūzijas – šī situācija neglābjami skars arī Latviju. Savukārt krievu valoda ir ceturtā pasaulē visizplatītākā.

Turklāt jārēķinās ar to, ka uz ES pilsoņiem, kuri strādā pie mums, neattiecas Imigrācijas likuma prasība nokārtot latviešu valodas eksāmenu 1B līmenī. Proti, saprast vienkāršu tekstu un sarunāties par sadzīviskām tēmām. Tātad – ja firmas vadītājam labpatīkas, Latvijas iedzīvotājus mierīgi var apkalpot, piemēram, Igaunijas krievvalodīgais vai Dānijas pilsonis, kas runā angliski. Valsts valodas likums uz viņiem neattiecas.

1:0 krieviskās Latvijas labā

Vēl aizvien daudzi latvieši ir pārliecināti, ka vismaz pārdevējiem obligāti jāprot valsts valoda. Vai tiešām tas ir tā? Izrādās, nebūt ne! Kā uzsver Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis, Ministru kabinets ir noteicis valsts valodas prasmi augstākajā līmenī tikai nedaudzām profesijām. Pārējām to nosaka darba devējs.

Toties krieviski jāprot gan klientu apkalpotājiem un apdrošināšanas firmu aģentiem, gan IT programmētājiem, banku darbiniekiem – pat krāvējiem un šoferiem (kam ar klientiem saskarsmes nav). Par to liecina personāla atlases firmu interneta mājas lapās uzstādītās prasības darba ņēmējiem. Ir pat tādas firmas, kuras visiem potenciālajiem strādājošajiem prasa ideālas krievu valodas zināšanas. Šādus noteikumus neuzrāda tikai valsts uzņēmumi.

Starp citu, vēl kāda interesanta nianse – visās iestādēs, kas ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, darbiniekiem vairs nav ierēdņu statusa. Tas nozīmē: ja tiktu saņemta sūdzība par rajona policijas priekšnieku, ka viņš nerunā latviski, Valsts valodas centram nebūtu tiesību viņu par to sodīt. Tas pats sakāms par pašvaldību darbiniekiem. Uzskatāms piemērs ir latviski neprotošais Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Vladislavs Drīksne. Savukārt latvieši, kuri neprot krieviski, valsts un pašvaldību iestādēs praktiski vairs nevar strādāt.

Klusais cīniņš turpinās

PCTVL mājas lapā 9. Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs uzkaita vairākus sasniegumus krievvalodīgo labā. Divi no tiem skar Augstskolu likumu.

Vai tas nozīmē, ka augstākās mācību iestādēs programmas atkal varēs apgūt krievu valodā? Izglītības un zinātnes ministrijas Augstskolu departamenta direktors Jānis Čakste šādu iespēju noliedz, teikdams, ka Buzajeva kungs savus nopelnus pārspīlē. Augstskolas pašas ir izteikušas vēlmi pēc lielākas brīvības – tostarp arī pēc vairāku programmu studijām angļu valodā. Tomēr jānorāda, ka Augstskolu likums patlaban ir atvērts grozījumiem...

Atgādināsim, savulaik pieņemtā Izglītības likuma pielikums paredzēja, ka no 2005. gada vidusskolās jāpāriet uz apmācību tikai latviešu valodā. Kāda tad šobrīd ir realitāte? Iespējams, ka uz šo jautājumu atbildi sniedz iepriekš pieminētā Buzajeva kolēģis, deputāts Nikolajs Kabanovs. Ne bez pamata viņš lepojas, ka panākts gandrīz neizšķirts rezultāts. Proti, abu valodu proporcijas krievu skolās šobrīd ir 40:60%. Vēl tikai jāpanāk, lai gala eksāmenus varētu kārtot dzimtajā valodā. Protams, ne jau latviski...

Lūk, interesants fakts, ko uzzinām no krievvalodīgās preses! Izrādās, Saeimā kupli pārstāvētais "Saskaņas centrs" plāno piešķirt krievu valodai oficiālu statusu. Formulējums: lielākās mazākumtautības valoda. Esot jau sagatavots attiecīgs likumprojekts.

Klusums pirms vētras

Valsts valodas centra speciālisti pagaidām neizrāda bažas, ka tuvākā nākotnē Latvijas iedzīvotāji varētu integrēties uz angļu valodas bāzes – varbūt tikai pēc kādiem 30 – 50 gadiem. Toties aizvien jūtamāk nostiprinās krievu valodas pašpietiekamība. Tas nozīmē, ka cittautiešiem vairs nav nepieciešamības mācēt latviešu valodu. Iespējams, ka tieši tāpēc ir norimuši skaļie un histēriskie protesti pret izglītības reformu. Patlaban vērojama mierīga divu etnisko kopienu līdzāspastāvēšana – tāpat kā dubultsalūts, katram savu jauno gadu sagaidot. Vieniem tas atnāk pēc Maskavas laika, otriem – pēc Eiropas. Šis, protams, ir simbolisks fakts, bet tomēr pietiekami skaļš, lai aizdomātos, cik sadzirdama ir un būs latviešu valoda.

***

Viela pārdomām

Pēc desmit gadiem bijušajās padomju republikās cilvēku skaits, kuri neprot krievu valodu, dubultosies un sasniegs apmēram 80 miljonu cilvēku, un viņu būs vairāk nekā to, kuri krievu valodu pārvalda.

PSRS laikā valsts, tas ir, krievu, valodā runāja 286 miljoni cilvēku, jo to mācīja visās skolās.

Tagad bijušajās 14 padomju republikās dzīvo vairāk nekā 140 miljoni cilvēku, bet aktīvi krieviski runā tikai 63,6 miljoni, pārējie 39,5 miljoni prot, taču nerunā, turpretī 38 miljoni krievu valodu nepārvalda vispār.

Krievu kā valsts valoda saglabājusies tikai Baltkrievijā.

Patlaban 163,7 miljoniem dažādu pasaules valstu iedzīvotājiem krievu valoda ir dzimtā, bet vēl 114 miljoni to prot kā otru valodu.

Izplatības ziņā krievu valoda patlaban ir ceturtā pasaulē – pēc angļu, ķīniešu un spāņu valodas.

Pēc desmit gadiem, samazinoties krievu skaitam visā pasaulē, ceturto vietu ieņems portugāļu valoda.

Avots: Aleksandra Arefjeva pētījums "Cik cilvēku runā un runās krieviski" izdevumā "Demoskon Weekly"

***

Der zināt!

Privātajā sfērā, kur nodarbināti 70% strādājošo, absolūtais vairākums ir krieviski runājošo.

Ministru kabinets tikai 70 profesijām no 3500 ir noteicis valsts valodas prasmes līmeni. Latviski jāprot ārstiem, medmāsām, galvenajiem grāmatvežiem, psihologiem, feldšeriem.

Kā liecina sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" pētījums:

vairāk nekā trešā daļa jeb 34% Latvijas iedzīvotāju spēj sazināties angļu valodā;

96% runā krievu valodā;

latviešu valodā runā 94% iedzīvotāju, no kuriem 70% tā ir dzimtā.

***

Fakti

Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs un pilsoņu skaits līdz 2006.16.08.

Tautība; Pilsoņi; Nepilsoņi; Ārvalstnieki; Kopā %

Latvieši 1 345 995; 1882; 1105; 1 348 982; 58,9%

Lietuvieši 18185; 11238; 1704; 31124; 1,4%

Igauņi 1529; 629; 373; 2531; 0,1%

Krievi 359633, 268779; 22017; 650429; 28,4%

Baltkrievi 30239; 53673; 2095; 86007; 3,8%

Ukraiņi 15934; 38542; 3788; 58264; 2,5%

Poļi 40860; 13691; 588; 55139; 2,4%

Ebreji 6519; 3463; 404; 10386; 0,5%

Citi 23680; 13769; 5804; 46061; 2,0%

Pavisam 1 845 182, 405 727; 38 014; 2 288 923; 100%

Avots: Iedzīvotāju reģistrs

***

Viedokļi

Kārlis Streips, žurnālists:

Latvija jau ir divkopienu valsts, kurā kā latvieši, tā krievvalodīgie samērā miermīlīgi pastāv līdzās, taču dzīvo atšķirīgās informācijas telpās. Vienoties viņi var tikai kultūrā un sportā, tāpat kā jebkuras citas tautas. Sociālo jautājumu risināšanā ne, jo Krievija cenšas bīdīt skandālus, lai novērstu uzmanību no savām problēmām. Vēl tagad atceros 1997. gadā rīkotos krievvalodīgo pensionāru nemierus.

Taču ar laiku viss izveidosies pozitīvi. Nomainīsies paaudzes, un nākamā jau būs eiropieši.

Oskars Kastēns, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās:

Neuzskatu, ka Latvijā pastāv klasisks divkopienu valsts modelis, ko itin labi var pamatot ar piemēriem no mūsu ikdienas. "Prāta vētras" koncertos latviešu valodā līdzi dzied arī krievu jaunieši, savukārt latviešu jaunieši dzied līdzi dziesmai "Skoļzkije uļici". Arī sekretariātā vienkopus strādā vairāku tautību pārstāvji – latvieši, krievi, poļi un ukraiņi.

Divkopienu valsts iezīmes, manuprāt, attiecas galvenokārt uz informatīvās telpas sadalījumu – latviešu un krievu plašsaziņas līdzekļiem, kuri sniedz divas atšķirīgas informācijas, bieži vien diametrāli pretējas. Bet pašiem latviešiem, ikdienā tiekoties ar cittautiešiem, jācenšas tomēr komunicēt valsts valodā. Izrādot pretimnākšanu, mēs sarunu biedram liedzam iespēju runāt latviski un uzlabot gan savu izrunu, gan papildināt vārdu krājumu.

Vidvuds Medenis, folkloras kopas "Skandinieki" dalībnieks:

Arvien vairāk sajūtu, ka dzīvojam divkopienu sabiedrībā, par ko liecina dažu valsts institūciju piesardzība un bailes no krieviem dažās latviešiem ierastās piemiņas un svētku dienās, kad tiek būvēti žogi, noliktas policistu ķēdes. Par to liecina arī daudzās krievu un latviešu izglītības iestādes, informācijas līdzekļu dalīšanās krieviskajos un latviskajos, kā arī dažādā gaume, tradīcijas, paražas un citas parādības. Bet tas nav nekas slikts. Sliktāk būtu, ja viens otram uzmāktos ar savu gaumi un idejām.