Šodien tiek atzīmēta Latvijas Republikas okupācijas diena, pieminot 1940.gada 17.jūnija notikumus, kad sarkanās armijas daļas no austrumiem un dienvidiem ieņēma suverēnās Latvijas Republikas teritoriju un pieprasīja valdības demisiju.
Šodien tiek atzīmēta Latvijas Republikas okupācijas diena
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau 1939.gada 23.augustā Maskavā bija parakstīts PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līgums, kuram bija pievienots slepenais protokols - tā dēvētais Molotova-Ribentropa pakts, kura četros punktos tika iezīmēta Austrumeiropas sadalīšana vācu un padomju interešu sfērās. Pakta pirmajā punktā tika noteikta Baltijas valstu nākotne: "Teritoriālu un politisku pārvērtību gadījumā Baltijas teritorijā (Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā) Lietuvas ziemeļu robeža vienlaikus ir Vācijas un PSRS interešu sfēru robeža. Lietuvas intereses uz Viļņas apgabalu tiek abpusēji atzītas." 1940.gada 16.jūnijā Latvijai tika iesniegta nota, kurā Padomju Savienības valdība pieprasīja "nekavējoties izveidot Latvijā tādu valdību, kas būtu spējīga un gatava nodrošināt padomju - latviešu savstarpējās palīdzības pakta godīgu izpildīšanu", kā arī "bez kavēšanās nodrošināt padomju karaspēka daļu brīvu ielaišanu Latvijas teritorijā, lai tās novietotu Latvijas svarīgākajos centros tādā skaitā, kas būtu pietiekams, lai nodrošinātu Padomju Savienības un Latvijas savstarpējās palīdzības pakta realizēšanas iespēju un novērstu varbūtējus provokatoriskus aktus pret padomju garnizonu Latvijā". 1940.gada 17.jūnijā padomju tanki okupēja neatkarīgo Latvijas Republiku, realizējot Molotova-Ribentropa paktā deklarēto interešu sfēru sadali. Jau pirmajā padomju okupācijas dienā Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā komunisti sāka atbruņot aizsargus un mežsargus. Prezidents Kārlis Ulmanis Latvijas armijai deva pavēli - palikt "savās vietās", kazarmās, ievērot "vislielāko atturību attiecībās ar padomju karavīriem". Par Sarkanās armijas daļu ienākšanu Latvijā Latvijas radio paziņoja pulksten 12, bet jau pulksten 13 sarkanās armijas daļas no Pārdaugavas ienāca Rīgā. Stacijas laukumā notika sadursme starp policiju un strādniekiem, kurā tika ievainoti 29 strādnieki un 16 policisti. Demonstrantus izklīdināja ugunsdzēsēji. Pulksten 22.15 prezidents Kārlis Ulmanis uzrunāja iedzīvotājus pa radio no Rīgas pils, aicinādams visus "palikt savās vietās". Bet jau 18.jūnijā ar vilcienu Rīgā ieradās PSRS Tautas komisāru padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Višinskis, un tā dēvētā sociālistiskā revolūcija sākās. 20.jūnijā tika izveidota Latvijas jaunā valdība ar Augustu Kirhenšteinu priekšgalā, tika dibinātas "strādnieku komitejas", atbrīvoti politieslodzītie. 4.jūlijā tika izsludinātas Saeimas vēlēšanas, kurās vēlētājiem bija tikai viena iespēja - balsot par "komunistu un bezpartejisko bloku". 21.jūlijā savas pilnvaras bija spiests nolikt prezidents Kārlis Ulmanis, kurš 22.jūlijā tika deportēts. Saeimas deputāti kolaboracionisti pieņēma deklarāciju par Latvijas iestāšanos PSRS. 5.augustā PSRS Augstākā padome pieņēma lēmumu par Latvijas PSRS iekļaušanu PSRS sastāvā.