Baznīcai padomā jauni pārsteigumi (28)

Baznīcas īpašumu pārvaldītājs SIA Baznīcas atbalsta fonds esot apzinājis pārdesmit īpašumu, uz ko pareizticīgie varētu pretendēt, pamatojoties uz vēsturiskiem faktiem. Kā piemēru fonda vadītājs Valērijs Krasnoseļskis min aptuveni vienu hektāru lielu gruntsgabalu pie Ķīšezera, kas pašlaik pieder galvaspilsētai. Tur savulaik nogalināts svēto kārtā ieceltais arhibīskaps Jānis Pommers, un šajā vietā baznīca vēlas uzcelt kapelu lūgšanām. Tiesvedībai nepieciešamie dokumenti jau sagatavoti. Par citiem iespējamiem prāvošanās objektiem V. Krasnoseļskis atsakās runāt līdz metropolīta Aleksandra atļaujas saņemšanai. Baznīcas īpašumu pārzinis pārmetumus baznīcai, ka tā tiesātos slepus, uzskata par nepamatotiem. Arī par iespējamo Ave sol koncertzāles zaudēšanu pašvaldībai bijis zināms vismaz gadus sešus. To apstiprina metropolīta padomnieks laicīgajās lietās Raimonds Janita, kurš 2002. gadā šo darbu apvienojis ar Rīgas domes Vides departamenta direktora amatu. R. Janita gan noraida jebkādu viņa saistību ar Rīgas domes interešu apdraudējumu. "Baznīcai ir īpašumu saraksti, un pakāpeniski tā vēršas tiesā. Kā Vides departamenta direktors es šīs lietas nevarēju ietekmēt," teic padomnieks. Viņš prognozē, ka koncerti – pagaidām vēl Ave sol zālē – notiks arī turpmāk. Vienīgi pašvaldībai nāksies maksāt nomu un repertuāra politiku veidot atbilstoši pareizticīgo morālei. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Rīgas dome zaudējusi prāvā Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinodei īpašumtiesības uz kādreizējo dievnama ēku Citadeles ielā 7 un līdz pat šai nedēļai šis fakts nebija zināms nedz domes augstākajām amatpersonām, nedz arī koncertzāles direkcijai. Tāpat nepatīkamo jaunumu vēl tikai uzzinās kamerkoris Ave sol un tā vadītājs Imants Kokars, kuri pašlaik atrodas koncertturnejā Japānā. Pilsētai nelabvēlīgais tiesas spriedums tā arī nepārsūdzēts stājās spēkā 18. jūnijā. Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs lietā iesaistīto institūciju vadītājiem līdz pirmdienai pieprasījis sniegt paskaidrojumu par notikušo. Ar paskaidrojumu sacerēšanu pašlaik nodarbojas Pilsētas īpašumu departamenta priekšnieks Jānis Zviedris, domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš un Ziemeļu rajona izpilddirektora pienākumu izpildītāja Vita Zablovska. Iespējams, taisnoties nāksies arī Rīgas mēram Gundaram Bojāram (viņš atrodas komandējumā Kazahstānā), jo uz gadu mijā saņemtā tiesas paziņojuma Rīgas domei ir viņa rezolūcija. Tomēr mērs apgalvo, ka par tiesvedību nav zinājis. G. Bojāra preses sekretāre Brigita Lauva to skaidro ar darba rutīnu – proti, lielā darba apjoma dēļ visai bieži dokumentus izpēta un akceptē konkrētās jomas speciālisti, bet mērs tikai uzliek parakstu, pēc būtības tekstā neiedziļinoties. Iespējams, tā noticis arī šoreiz – mērs automātiski novīzējis tiesas paziņojumu par saņemto prasību Juridiskās pārvaldes direktoram J. Liepiņam. Pēc atgriešanās no komandējuma G. Bojārs no domes juridiskā korpusa vadītāja pieprasīs ziņojumu – vai izdarīts viss, lai koncertzāli saglabātu pašvaldības īpašumā. Ja nē – ripošot galvas. Iespējamo vainīgo amatpersonu sarakstu likumsakarīgi papildina arī tiesā Rīgas domi un Ziemeļu rajona izpilddirekciju pārstāvējušie juristi, kuri nepārsūdzēja lēmumu, kā arī nelika priekšniekiem saprast, kāda mēroga prāva ir zaudēta. *** Prognozes Pašlaik iespējamas trīs notikuma tālākās attīstības versijas: 1) Rīgas dome samierinās ar zaudējumu un noslēdz sadarbības līgumu ar baznīcu. 2) Rīgas dome atbilstoši likumam par īpašuma denacionalizāciju pierāda, ka pēc padomju armijas aiziešanas izdemolētajā ēkā veiktie ieguldījumi pašlaik veido vairāk nekā 64% no tās sākotnējās vērtības, un koncertzāli tiesā atgūst. 3) Rīgas dome šo īpašumu no baznīcas atpērk.