2006. gada pasaules čempionātam hokeja halles projekts pēc ilgiem konkursiem tik un tā nonācis vairāku pašmāju biznesmeņu un ekspolitiķu rokās, kuri joprojām īsti nezina, kā iegūt naudu celtniecībai, un pašlaik domā, kādas garantijas var dot bankām. Runa varētu būt pat par Rīgas domes iznomātās zemes vai vismaz nomas līguma saistību ieķīlāšanu.
Dižhalles zemi var ieķīlāt (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Halles būvnieka SIA «Multihalle» izpilddirektors Vilnis Baltiņš paskaidro, ka pašu zemi uzņēmums ieķīlāt nevar, jo tā pieder pašvaldībai. Patlaban notiek sarunas ar vairākiem investoriem par to, ar kādiem nosacījumiem varētu saņemt naudu halles celtniecībai. Viņš neapstiprināja, bet arī nenoliedza, ka varētu lūgt Rīgas pašvaldību izmantot kā kredīta nodrošinājumu celtniecībai paredzēto zemi vai nomas tiesības uz to. «Visi varianti ir iespējami, to jūs zināt,» atbild Baltiņš. Bažas par būvniecības finansēšanas problēmām rada arī šāds fakts: «Multihalle» paziņojusi, ka pārtrauc sadarbību ar līdzšinējo partneri SIA «Metāla būvju sistēmas» (MBS), ar ko kopīgi sāka projektu. MBS pārstāv Šveices un Lielbritānijas investīciju grupu, kura projektā piedalās kā infrastruktūras - viesnīcu, veikalu un citu objektu būvētājs ap daudzfunkcionālo sporta halli. Kopīgās projekta izmaksas tika lēstas 250 - 300 miljonu USD apmērā, taču nu ir runa tikai par pašas halles celtniecību. «Multihalles» pārstāvji domā, ka tā izmaksātu apmēram 16 miljonus latu. V. Baltiņš mierina, ka pašlaik visi sāktie darbi turpinās un tiek apmaksāti un akcionāri ieguldot personīgos līdzekļus projekta attīstībā. Tikmēr par ieceri piedalīties halles finansēšanā paziņojušas «Hansabanka» un «Latvijas Unibanka». Baltiņš saka, ka ir vairāki nopietni priekšlikumi, taču sīkāku informāciju par tiem pagaidām sniegt atsakās. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks RB arī pauž uztraukumu par halles celtniecības tālāko virzību. Viņam radies iespaids, ka halles cēlējiem ir problēmas, taču deputāts dzirdējis tikai runas un baumas, nekādu oficiālu dokumentu viņa rīcībā nav. Viņaprāt, Latvijas Hokeja federācijai būtu jāsniedz skaidrojums par to, kas notiek halles celtniecībā. «Paldies Dievam, dome bija tik gudra, ka iznomāja zemi tikai ar nosacījumu, ka tiek būvēta šī halle,» saka Ameriks. Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams nebija tik satraukts, jo dzirdējis, ka projekts top un kā investori ir piesaistīta gan kāda pašmāju, gan ārzemju kompānija. Arī lūgumu palīdzēt nodrošināt kredītu bankā departaments nav saņēmis. Taču V. Štrams pieļauj, ka kredīta garantēšanai varētu kalpot pats nomas līgums ar Rīgas domi. Tad nenomaksas gadījumā investora rīcībā pārietu tiesības rīkoties ar uzcelto ēku un turpināt nomāt zemi. Šāds darījums, protams, būtu iespējams tikai ar Rīgas domes lēmumu. «Tas ir jāizvērtē deputātiem, ņemot vērā pilsētas attīstības prioritātes. Ja deputāti uzskata, ka šī sporta būve ir nepieciešama un ir kaut kādas garantijas, ka ieguldījumi atmaksāsies, tad es pieļauju, ka deputāti varētu piekrist,» saka Štrams. Rīgas vicemērs Aivars Kreituss bija noskaņots samērā kategoriski pret jebkādu saistību uzņemšanos: «Rīgas dome nav nekāda labdarības iestāde, lai dotu kaut ko ieķīlāt. Visapkārt ir investori, lai meklē un būvē!» Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans bija varen saērcināts, ka žurnālisti atkal jaucas projekta īstenošanā. Viņaprāt, tas tikai kavē celtniecību, bet Lipmans ir pārliecināts, ka halle tiks uzbūvēta laikā un čempionāts Rīgā notiks. Novembra sākumā būs sagatavots skiču projekts un makets, bet janvārī sāksies celtniecība. Lipmans zināja sacīt, ka banka, kura kreditēs objektu, jau ir izvēlēta, taču līguma nosacījumi vēl tiek pārrunāti. «Multihalle» kredītu garantēt spēšot, bet kā - tā ir biznesa lieta un nav žurnālistu darīšana, teic Lipmans.