Stereotipus par traģiskajiem notikumiem Latvijā Otrajā pasaules karā nav iespējams lauzt pāris gadu laikā, tam ir nepieciešams cītīgs vēsturnieku pētnieciskais un izskaidrošanas darbs vairāku gadu garumā. Tā sacīja Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos, Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis Antonijs Zunda.
Grūti lauzt stereotipus par Otro pasaules karu Latvijā .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
13.novembrī apritēja četri gadi, kopš dibināta Latvijas vēsturnieku komisija, kuras galvenais uzdevums ir izpētīt noziegumus pret cilvēci Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Četru gadu garumā komisija rīkojusi vairākas starptautiskas konferences, izdevusi sešus rakstu sējumus, konsultējusi vēstures skolotājus, pētījusi arhīvus, sadarbojusies ar zinātniekiem ārvalstīs. Šogad vēsturnieku komisija nāca klajā ar ideju par represijās cietušo datubāzes izveidi. Projektam ir atvēlēts finansējums. "Mūsu mērķis ir izveidot iespējami plašāku represijās cietušo cilvēku datubāzi, kas uzskatāmi, proporcionāli un objektīvi informētu par to cilvēku skaitu, kas nogalināti vai citādi cietuši okupāciju varu represijās, lai beidzot izbeigtu spekulācijas par to, cik daudz cilvēku īsti cietuši," aģentūrai LETA stāstīja Zunda. Savukārt 2004.gadā vēsturnieku komisija grasās angliski izdot būtiskākos rakstus, kas publicēti vairākos sējumos. Angliski sējumu plānots publicēt kādā no pasaules lielāko universitāšu izdevniecībām, un tajā būtu iekļauts Valsts prezidentes priekšvārds. Līdztekus šim izdevumam plānots rīkot starptautisku simpoziju ar mērķi radīt rezonansi šim izdevumam, kā arī pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību Otrā pasaules kara notikumu pētniecībai Latvijā. Tuvākajā laikā paredzēts sākt arī pētījumus par represijām, kas kara laikā skārušas Latvijas čigānus. Zunda stāstīja, ka līdzšinējais vēsturnieku komisijas darbs galvenokārt fiksējams četros virzienos - tie ir noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā no 1940.gada līdz 1941.gadam, holokausts Latvijā, noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā nacisma okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1944.gadam un noziegumi pret cilvēci Latvijā padomju okupācijas laikā no 1944.gada līdz 1956.gadam. Komisija regulāri publicējusi pētījumus, kā arī organizējusi trīs starptautiskas konferences, katrā piedalījušies ap 30 referentu no 9-10 pasaules valstīm. Komisija sadarbojusies arī ar Latvijas vēstures skolotāju asociāciju, izstrādājot un izplatot mācību materiālus Latvijas latviešu un krievvalodīgajās skolās. "Šo mācību līdzekļu sagatavošanas un izplatīšanas mērķis ir veidot kvalitatīvāku bāzi nekā līdz šim sarežģīto Latvijas vēstures jautājumu pasniegšanai," sacīja Zunda. Pēdējos divus gadus vēsturnieku komisija atbalstījusi jaunos pētniekus no Vēstures un filozofijas fakultātes maģistratūras, piešķirot diviem maģistrantiem stipendijas 100 latu apmērā. Komisija paredz arī nākamgad atbalstīt jaunos vēsturniekus. Pēdējo divu gadu laikā vēsturnieku komisijas uzmanības centrā bijuši pētījumi par padomju un vācu okupāciju režīmu noziegumiem pret cilvēci laika posmā no 1940.gada līdz 1956.gadam. Komisija izskatījusi vairākas pētnieciskās tēmas, to skaitā sarkanās armijas piedalīšanās padomju režīma represijās, genocīds pret čigāniem un ebrejiem no 1941gada līdz 1945.gadam, vācu okupācijas varas represīvā sistēma un genocīds pret Latvijas tautu (1941.g.-1944.g.), latviešu leģiona politiskie un starptautiski tiesiskie aspekti, okupācijas varu saimnieciskā un kultūras politika Latvijā, nacionālo partizānu kustība Latvijā pēc 1944.gada. "Mūsu mērķis ir veidot līdzsvarotu priekšstatu par vēsturiskajiem notikumiem Latvijā otrā pasaules kara laikā. Latvijas situācija otrajā pasaules karā bija daudz sarežģītāka nekā citām Eiropas valstīm. Pasaule ir sīki iepazinusies ar holokausta traģēdiju Eiropā, taču zināšanas par padomju varas veiktajām represijām pret Baltijas un citām tautām joprojām ir vājas," sacīja Zunda. Valsts prezidenta vēsturnieku komisija tika izveidota 1998.gada 13.novembrī pēc bijušā Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas. Vēsturnieku komisijā iesaistījās profesionāli vēsturnieki no Latvijas Universitātes Vēstures institūta, Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Okupācijas muzeja un darbinieki no Valsts prezidenta kancelejas.