20. janvāris - barikāžu aizstāvju atceres diena .

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Katru gadu 20. janvārī piemin 1991. gada janvāra traģiskos notikumus, kad Latvijas tauta aizstāvēja savas tiesības uz neatkarīgu valsti.

Notikumi sāka risināties ar PSRS ultimātu Lietuvai par PSRS konstitūcijas atjaunošanu Lietuvas teritorijā, bet naktī no 12. uz 13. janvāri padomju armija vardarbīgi ieņēma Viļņā televīziju, atņemot dzīvību 14 un ievainojot vairāk nekā simtu iedzīvotāju. 13. janvārī Rīgā bija manifestācija, kurā piedalījās vairāk nekā 700 000 iedzīvotāju no visiem Latvijas novadiem, kuri pauda atbalstu Lietuvas tautai un izteica protestu pret iespējamajām provokācijām Latvijā. Barikādēs tautu un armiju uzrunāja daugavpilietis Jānis Pudāns, atvaļinātais padomju armijas majors, kurš, būdams tērpies armijas formā, aicināja kareivjus neiet pret savu tautu. Varbūt tieši viņa uzrunai bija nozīmīga loma, jo Vitebskas VDK divīzija atteicās ieiet Latvijā. 13. janvāra vakarā Rīgā sāka celt barikādes, lai aizsargātu Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus. Līdz 16. janvārim viss bija mierīgi, līdz sāka aktivizēties OMON vienība. Apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks. Taču asiņainākie notikumi risinājās 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Toreiz bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Pieminot barikādes, tika izveidota dokumentāla filma, kurā apkopota hronika no 13. līdz 20. janvārim, Latvijas un PSRS televīzijas filmētie kadri, kā arī bojā gājušo režisoru Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes filmētie materiāli. Filma ir barikāžu laika emociju pilna. Tajā redzama apšaude, kuras laikā no ievainojumu gāja bojā Andris Slapiņš. Redzama arī slimnīca, kurā operē smagi ievainoto Gvido Zvaigzni. Ievainotā galvgalī operācijas laikā kāds mācītājs skaita lūgšanu, bet pats ķirurgs pēc operācijas nometas ceļos un lūdz Dievu, jo izdarījis visu ievainotā labā. Barikāžu aizstāvju fonda veidoto filmu viens no barikāžu dalībniekiem, daugavpilietis Roberts Kudiņš ir dāvājis arī Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejam. Šogad muzeja vēstures nodaļas speciāliste Valentīna Slavkovska sākusi lekciju ciklu pilsētas skolās, demonstrējot un komentējot filmu, lai jaunā paaudze zinātu neseno tautas vēsturi. Par tā laika notikumiem daudz vērtīga var gūt arī 2001. gadā izdotajā grāmatā "Barikādes. Latvijas mīlestības grāmata", kurā apkopotas barikāžu dalībnieku emocijas, atmiņas un vērtējums šodienas skatījumā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu