Ukrainā sašaurinās "mirušo zonu" ap Černobiļas AES

LETA/DPA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ukrainas valdība apsver iespēju būtiski sašaurināt aptuveni 2600 kvadrātkilometru lielo "mirušo zonu" ap Černobiļas atomelektrostaciju (AES), kur kopš 1986.gada kodolavārijas aizliegts apmesties cilvēkiem, otrdien raksta avīze "Segodņa".

Ukrainas Kodolregulēšanas valsts komiteja, kas uzrauga un pārvalda šo slēgto reģionu, sākusi pētījumus, lai noteiktu, vai zonas pašreizējo 30 kilometru rādiusu nevarētu samazināt pat trīs reizes. Līdz ar to cilvēkiem būtu liegta apmešanās tikai desmit kilometru attālumā no AES, kur notikusi briesmīgākā civilā kodolkatastrofa cilvēces vēsturē. "Radioaktivitāte [zonā] samazinās daudz straujāk, nekā prognozēts," paziņojusi komitejas prezidente Jeļena Mikolaičuka. "Iespējams, ka daži rajoni tiks atvērti lauksaimnieciskajai darbībai un varbūt pat cilvēku dzīvošanai," viņa izteikusies, tomēr piebildusi, ka oficiāls lēmums vēl nav pieņemts un mainīt zonas rādiusu varēs vienīgi tad, kad šo jautājumu izvērtēs valdība. Pirms diviem mēnešiem zinātnieki, kas pārbaudīja zonu, paziņoja, ka šajā apvidū radioaktīvie elementi, īpaši stroncija izotopi, kļuvuši inerti gandrīz divreiz ātrāk, nekā varētu paredzēt pēc to pussabrukšanas perioda, kas sasniedz 200 gadus. Atsaucoties uz analīžu datiem, viņi norādīja, ka augsnes erozijas un nokrišņu rezultātā radioaktīvie putekļi tiek sanesti galvenokārt zemākajās vietās, kamēr augstākās vietas kļuvušas tikpat kā brīvas no piesārņojuma. Šo procesu dēļ zona, kas uzskatāma par piesārņotu, deviņpadsmit gados kopš kodolkatastrofas sarukusi gandrīz par 20%. Sākotnēji tika prognozēts, ka bīstamā zona šai laikā var sarukt tikai par 9-10%. Jāpiebilst, ka purvainajā zonā ap Černobiļu, ko neapmeklē mednieki, lielā skaitā savairojušies savvaļas dzīvnieki, veidojot tik plašas populācijas, kādu Eiropā nav daudz. Mikolaičuka arī izteikusies, ka zonā paredzēts būvēt glabātavu, kurā varētu savākt izmantoto kodoldegvielu no atomspēkstacijām. Viņas vārdiem runājot, šāda būve būšot pilnīgi droša. "Tādas glabātavas tiek celtas visos pasaules reģionos, turklāt diezgan apdzīvotās vietās, faktiski pat kūrortos," paziņojusi Ukrainas Kodolregulēšanas valsts komitejas vadītāja. Šos komitejas plānus medijos asi kritizē Ukrainas ekologi. Kā norādījis asociācijas "Zeļonij svit" informācijas centra vadītājs Sergejs Fedorinčiks, lieguma zona ap staciju jānosaka, precīzi izvērtējot piesārņojuma līmeni, nevis mehāniski velkot rādiusus. Viņš kritizējis arī plānus būvēt kodolatkritumu glabātavu, norādot, ka tie jābalsta uz rūpīgiem aprēķiniem, jo šāds objekts varētu būt potenciāli bīstams vēl vismaz 20 000 gadu. Par avantūrismu viņš nosaucis arī nodomu turpināt darbināt novecojušos Ukrainas atomelektrostaciju reaktorus, kuru ekspluatācijas termiņi šogad beigsies. "Tā ir absolūti aplama prakse, kas bija raksturīga visām iepriekšējām valdībām un ir raksturīga arī šai valdībai," izteicies ekologs, paužot viedokli, ka šāds lēmums nav pamatots ne ar kādiem aprēķiniem un to noteicis vienīgi apstāklis, ka trūkst tehnoloģiju veco reaktoru apstādināšanai. Līdzīgu viedokli pauž arī laikraksts "Graņi". Jūlijas Timošenko kabinets daudz neatšķiras no iepriekšējām valdībām, kas dzinušās pēc iespējas saražot miljoniem kilovatstundu elektroenerģijas, kura tik ļoti nepieciešama galvenokārt oligarhu kontrolētajai "lielajai metalurģijai", un īpaši nav domājušas par mantojumu, kas tiek atstāts nākamajām paaudzēm, raksta avīze.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu