Maskava gatavojas mainīt politiku postpadomju telpā

Maskava tradicionāli saviem bijušajiem satelītiem piemēroja ekonomiskās labvēlības režīmu, taču tas nav novērsis tādu prorietumnieciski noskaņotu līderu nākšanu pie varas Ukrainā, Gruzijā un Moldovā, kas gatavi Krievijai pagriezt muguru. "Krievija nav apmierināta ar situāciju, kad tā faktiski subsidē atsevišķu valstu ekonomiku, apgādājot tās par pazeminātām cenām ar enerģētiskajiem resursiem, kamēr to tautas turpina dzīvot nabadzībā," norāda avots Kremlī, kuru citē aģentūra "RIA Novosti". "Šādas situācijas rada pamatu "oranžajām revolūcijām", kas maz maina cilvēku dzīvi, taču noved pie varas valdniekus, no kuriem dažus apmaksā Savienotās Valstis." Avots nevienu konkrētu valsti neminēja, taču bija skaidrs, ka viņš runā par Ukrainu, Gruziju un Moldovu. Avots piebilda, ka Maskava vēlas postpadomju telpā iedibināt "noteikumus". Vienlaikus viņš piebilda, ka jaunās politikas mērķis nav "atjaunot Krievijas ietekmi, kas it kā mazinājusies pēc oranžajām revolūcijām". "Nebija nekādas ietekmes, tikai velti izšķiesta nauda," atzina avots. "Mūsu mērķis ir padarīt Maskavas attiecības ar Vašingtonu un Eiropas struktūrām bijušās Padomju Savienības teritorijā civilizētas." "Postpadomju telpā faktiski ir brīvība darboties, kam vien ienāk prātā. Krievija vēlas iedibināt zināmus noteikumus, un tiem jābūt civilizētiem noteikumiem," paziņoja aģentūras citētais avots. Daudzas bijušās PSRS republikas joprojām importē no Krievijas naftu un gāzi, maksājot par to cenas, kas ir zemākas nekā pasaules cenas. Vienlaikus šo valstu ražotajām precēm ir privileģēta pieeja Krievijas tirgum. Šā privileģētā statusa atcelšana var radīt nopietnas sekas Gruzijas, Ukrainas un Moldovas ekonomikai. Tās saņem tikai nelielu daļu energoresursu no citiem piegādātājiem, un Krievija joprojām ir to galvenais eksporta tirgus. Krievija apsūdz Rietumus par revolūciju atbalstīšanu postpadomju telpā, tādējādi palielinot savu ietekmi valstīs, kuras Maskava ilgstoši uzskatījusi par ekskluzīvu savu interešu sfēru un dēvējusi par "tuvajām ārzemēm". Arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs deva mājienu par Maskavas attieksmes maiņu pret bijušajām PSRS republikām, kuras pašlaik apvienojušās izplūdušajā organizācijā, kas tiek dēvēta par Neatkarīgo valstu savienību (NVS). "Visas NVS valstis... uzskata, ka pienācis laiks mūsu attiecības NVS ietvaros veidot, pamatojoties uz starptautisko tiesību normām," otrdien pēc tikšanās ar saviem NVS kolēģiem paziņoja Lavrovs. "Mēs dosimies šajā virzienā." Dažas Krievijas amatpersonas bažījas, ka Uzbekistāna un Baltkrievija, kuras līdz šim bijušas lojālas Maskavai, bet kuras pārvalda autoritāri līderi, varētu būt nākamās, kas kristu par upuri Rietumu atbalstītām tautas revolūcijām. Vienlaikus Maskava uzsver, ka tās jaunās politikas mērķis nav izspiest Rietumus no postpadomju telpas. "Mēs nepavisam neuzskatām, ka citiem starptautiskajiem spēlētājiem nevarētu būt specifiskas intereses NVS valstīs," pagājušajā nedēļā intervijā laikrakstam "Rossijskaja gazeta" norādīja ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins. "Tas ir normāli." Šogad piedaloties pasaules industriāli attīstīto valstu un Krievijas (G-8) galotņu sanāksmē, Kremļa līderis Vladimirs Putins paziņoja par vēlmi, lai nākamajā sammitā, kurā prezidēs Krievija, tiktu apspriesta kopīgas palīdzības sniegšana postpadomju valstīm. "Rietumvalstis pašlaik [palīdz NVS] uz savu roku, cenšoties nostiprināties postpadomju zonā," aģentūra "RIA Novosti" citē Andreju Kokošinu, kas ir Krievijas parlamenta apakšpalātas - Valsts domes - starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs. "Ceru, ka tās var darboties arī starptautiska formāta ietvaros."