Krievijas Ārlietu ministrija trešdien paudusi izbrīnu par Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska izteikumiem attiecībā uz Krievijas un Igaunijas robežlīgumiem.
Krievija kritizē Kvasņevska izteikumus attiecībā uz Igaunijas robežlīgumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Maskavā izraisījuši neizpratni Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska izteikumi vizītes laikā Igaunijā, kuros viņš atbalsta Tallinu "visos jautājumos, kas attiecas uz robežām", tai skaitā "strīdā attiecībā uz robežlīgumu ar Krieviju", kā arī aicinājumi Eiropas Savienībai iejaukties Krievijas un Igaunijas sarunu procesā," teikts ministrijas informācijas un preses departamenta komentāros. "Līdz ar to Polijas līderis solidarizējies ar iespējamajām Tallinas teritoriālajām pretenzijām pret Krieviju, kuras, kā zināms, Igaunijas parlamenta nesenā lēmuma kontekstā pamudināja Krieviju faktiski atsaukt savu parakstu robežlīgumos ar Igauniju," norādīts dokumentā. "Krievijai nav vajadzīgi starpnieku pakalpojumi - arī ne no Varšavas puses - savās attiecībās ar kaimiņvalstīm, ieskaitot Igauniju," paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrija. Tā izteikusi pārliecību, ka Polija apzinās, ka "pašreizējo Eiropas robežu pārskatīšana atvērtu "Pandoras lādīti"". "Vai nu tas kādam Varšavā patīk vai nē, bet tieši mūsu valsts panāca, ka Polija pirmo reizi jaunāko laiku vēsturē ieguva starptautiski atzītas un drošas robežas un tai nav nācies uzklausīt kaimiņvalstu teritoriālās pretenzijas," atgādinājusi Krievijas Ārlietu ministrija. Tā izteikusi aizrādījumu par Varšavas "aktivitātēm postpadomju telpā", norādot, ka "līdz pat šim laikam Krievijai nav bijis teritoriālu problēmu ar Eiropas Savienību" un Maskava "nevēlas, lai šādas problēmas tiktu radītas mākslīgi". Kā LETA jau ziņoja, Polijas prezidents aicinājis Eiropas Savienību (ES) uzņemties starpniecību konfliktā par robežlīgumiem starp Krieviju un Baltijas valstīm - Igauniju un Latviju. Gan Tallinā, gan Rīgā viņš paudis viedokli, ka Maskavai ir pēdējais laiks parakstīt robežlīgumus ar Igauniju un Latviju. Viņš uzsvēris, ka Eiropas Savienībai ir jāveido vienota ārpolitika pret Krieviju un ir svarīgi, lai robežlīguma jautājumā "Baltijas valstis justos saprastas". Krievijas Ārlietu ministrija pavēstīja, ka uzsāk procedūru, lai Krieviju atbrīvotu no saistībām, kas noteiktas 18.maijā Maskavā parakstītajā robežlīgumā ar Tallinu, jo Igaunijas parlaments iekļāvis līguma preambulā netiešus atgādinājumus par padomju okupāciju. Kā uzskata Maskava, tas ļautu Igaunijai nākotnē izvirzīt teritoriālas un mantiskas pretenzijas Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievija atteicās parakstīt robežlīgumu ar Latviju, jo mūsu valsts valdība pieņēma lēmumu pievienot vienpusēju deklarāciju, kurā bija atsauce uz 1920.gada miera līgumu.