Igaunijas prezidents Arnolds Rītels vaino savu priekšgājēju Lennartu Meri un bijušo premjerministru Martu Lāru par to, ka viņi izgāzuši sarunas un nav panākuši izdevīgāku robežlīgumu ar Krieviju.
Igaunijas prezidents: Jeļcins mums solīja par 10 km vairāk (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"1992. gadā (tolaik Rītels vadīja Igaunijas Augstāko Padomi) es panācu vienošanos ar tā laika Krievijas prezidentu par Igaunijai izdevīgāku robežlīgumu," Rītels šodien paziņoja Igaunijas telekompānijai "Kanal 2". Pēc viņa teiktā, vienošanās paredzēja, ka robeža atrastos Narvas rajonā 10 kilometrus tālāk uz austrumiem nekā tagad. Bez tam Igaunijas teritorijā būtu arī 13-14 setu apdzīvoto ciemu Pleskavas apgabala Pečoras rajonā, kas patlaban iekļauti Krievijā. "Jeļcins tam pilnīgi piekrita un bija gatavs to izteikt arī Krievijas parlamenta priekšā. Diemžēl turpmākajās sarunās ar nākamo, tā dēvēto Marta Lāra valdību viņi acīmredzot nav spējuši par to vienoties," piebilda Rītels. Tikmēr pirmās valdības pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas ārlietu ministrs Velliste nosauca minēto Rītela un Jeļcina vienošanos par "pie glāzes noslēgtu" un tādu, kam nav bijis nekāda reāla seguma. Atšķirībā no robežas, kādu nosaka 1920. gadā noslēgtais Tartu miera līgums, tagadējā robeža atrodas tālāk uz rietumiem Igaunijas teritorijā un sadala setu tautības apdzīvotās zemes divās daļās. Igaunijā dzīvojošie seti pieprasa teritorijas atdošanu Igaunijai. Prasīto zemju skaitā ir arī tagadējā Ivangoroda, kas līdz 1940. gadam arī atradās Igaunijas sastāvā un būtībā ir Narvas priekšpilsēta.