Neatkarīgās policistu arodbiedrības valde lūgusi palīdzību Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP) nokārtot jautājumu par pabalsta piešķiršanu Valmierā pērn bojā gājušo policistu ģimenēm.
Valmierā bojā gājušo policistu ģimenēm joprojām nav piešķirta kompensācija (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš traģēdijas, kas notika 2006.gada 30.jūlijā Valmieras rajona policijas pārvaldē, kad pildot dienesta pienākumus tika nošauti divi policisti, ir pagājuši astoņi mēneši, viens no bojā gājušajiem bija Neatkarīgās policistu arodbiedrības biedrs, uzsvērts Kalvītim adresētajā vēstulē.
Koplīgumā Valsts policijas vadība apņēmusies veikt savu darbību atbilstoši Latvijas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, savukārt arodbiedrība pārstāv un aizstāv savu biedru intereses, saskaņā ar likumu par arodbiedrībām, arodbiedrības statūtiem un citiem normatīvajiem aktiem.
Likumā noteikts, ja policijas darbinieks pildot dienesta pienākumus ir gājis bojā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu - 50 000 latu apmērā.
Arodbiedrība vēstulē norāda, ka Valsts policija nepilda koplīguma un likuma prasības, neizmaksājot Valmierā bojā gājušo policistu ģimenēm vienreizējo pabalstu.
Neatkarīgās policistu arodbiedrības valde ir neizpratnē par Iekšlietu ministrijas (IeM) un Valsts policijas kavēšanos ar pabalsta izmaksāšanu, un neatbalsta to Valmieras rajona policijas pārvaldes amatpersonu palikšanu amatā, kuru nolaidīgā un bezatbildīgā dienesta pienākumu pildīšana izraisa sistemātiskus pārkāpumus policijas dienestā, kas noveda pie traģiskām sekām.
IeM apgalvo, ka pabalsti vēl joprojām nav izmaksāti, jo bojā gājušo policistu atraitnes neesot iesniegušas visus nepieciešamos dokumentus pabalsta saņemšanai. Ministrijā sacīja, ka atraitnes pat neesot uzrakstījušas iesniegumu ar lūgumu piešķirt šo pabalstu, bet bez iesnieguma juridiski jautājumu nevarot nokārtot.
Arodbiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Dukurs savukārt uzsvēra, ka vēl šonedēļ viņam bijusi saruna ar viena bojā gājušā policista atraitni - Laumu Svitku, kas sacījusi, ka astoņu mēnešu laikā neviens - ne Valmieras rajona policijas pārvalde, ne Valsts policijas vadība, ne arī IeM viņu nav informējuši, ka jāiesniedz jebkādi dokumenti. Tikai pēc tam, kad arodbiedrība nosūtījusi vēstuli Kalvītim, viņai piezvanījusi IeM personāldaļa, informējot, kādi dokumenti ir jāiesniedz.
Dukurs šādu situāciju uzskata par absurdu, jo policisti gāja bojā valsts iestādē, darba laikā. Viņaprāt, atraitnēm nav jāiet lūgties, bet pabalsta izmaksas kārtošanu vajadzējis uzņemties Valmieras rajona policijas pārvaldes priekšniekam.
Jau ziņots, ka pērn 30.jūlijā Valmieras rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā tika ievietots 1951.gadā dzimušais Mihails Kondrašovs - bijušais IeM Informācijas centra darbinieks. Viņš nošāva divus 1980. un 1965.gadā dzimušus policijas darbiniekus.
Pa dienu Valmieras policijas darbinieki patrulēšanas laikā Valmieras autoostas teritorijā ievērojuši vīrieti, kurš bijis acīmredzamā stipra reibuma stāvoklī un nav spējis pats saviem spēkiem pārvietoties. Policijas darbinieki nogādājuši vīrieti iecirknī.
Iecirknī aizturētais, izmantojot apģērbā paslēptu personīgo šaujamieroci, veicis deviņus mērķtiecīgus šāvienus divu policijas darbinieku virzienā. Uzbrukumā 1980.un 1965.gadā dzimušie Valsts policijas darbinieki tika nogalināti.
Patlaban Vidzemes tiesas apgabala prokuratūra šo krimināllietu par dubultslepkavību nosūtījusi jau izskatīšanai tiesā.
Šai lietā apsūdzība uzrādīta Kondrašovam.
Prokurore Ārija Jurkovska iepriekš pastāstīja, apsūdzība Kondrašovam celta pēc Krimināllikuma (KL) 180.panta 1.daļas par slepkavību, ja cietušais vai viņa tuvinieks izpildījis savus dienesta vai profesionālos pienākumus vai piedalījies noziedzīga vai citāda prettiesiska nodarījuma novēršanā vai pārtraukšanā, vai devis liecību tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanā. Apsūdzība celta arī pēc KL 118.panta 2.daļas par tādu pašu nodarījumu, ja noslepkavotas divas vai vairākas personas.
Par šo nodarījumu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu no 15 līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.