Lai piedalītos konferencē "Vai Latvija iet Īrijas pēdās: darbaspēka migrācija" un lai ar savu kolēģi ministru Arti Pabriku pārrunātu aktuālākos starpvalstu un ES jautājumus, Latvijā bija ieradies Īrijas ārlietu ministrs Dermots Aherns.
Īrijas pieredze būs jāizmanto (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš, runājot par Īrijas pieredzi, kura piedzīvoja gan emigrācijas vilni, gan laiku, kad aizbraucēji atgriezās, lai attīstītu paši savas valsts ekonomiku, uzsvēra, ka Īrija 90. gadu sākumā daudz līdzekļu ieguldījusi iedzīvotāju izglītības līmeņa un konkurētspējas celšanā. Otra nozīmīga joma – zinātnes un tehnoloģiju attīstība. Tas arī palīdzējis apturēt emigrācijas procesus. Bet tie, kuri aizbraukuši, no 2000. gada ļoti aktīvi atgriežas.
Konferencē piedalījās arī Īrijas Nodarbinātības dienesta pārstāvis Braiens Makormiks, kurš pastāstīja, cik pamatīgi 1999. gadā izstrādāts valdības rīcības plāns, lai panāktu, ka valstī atgriežas augsti kvalificētais darbaspēks. Tā bijusi vērienīga kampaņa, ar kuras panākumiem paši īri ļoti lepojas. Taču B. Makormika stāstījums lika domāt, ka labklājības celšana valstī vien automātiski nenodrošina tautiešu atgriešanos dzimtenē. Nodarbinātības dienesta darbinieks sacīja, ka viņš apzinās – Īrija darbaspēku no Latvijas pienācīgi neizmanto, nereti cilvēki ar augstu kvalifikāciju strādā mazkvalificētu darbu. Viņš pirms došanās uz Īriju ieteica iepazīties ar šīs valsts valdības sagatavotu īpašu padomu krājumu "Know Before Go" ("Uzzini, pirms dodies pie mums"), kurš pie-ejams arī latviski, – tajā sniegti padomi, kā atrast darbu atbilstoši savai kvalifikācijai.
Arnis Kaktiņš, sociologs (SKDS), iepazīstināja ar pētījumu, kurā atspoguļojas Latvijas iedzīvotāju attieksme pret migrācijas jautājumiem. Izrādās – to, ka cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm, pozitīvi vērtē apmēram 60% aptaujāto, taču vienlaikus 75% uzskata, ka šis process valstij kopumā rada problēmas. Tomēr apmēram 23% aptaujāto sacījuši, ka vēlas strādāt citā valstī.
Toties 70% Latvijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret viesstrādnieku iebraukšanu no citām valstīm. "Recepte darbaspēka aizplūšanai ir vienkārša – viss saistīts ar naudu," uzskata A. Kaktiņš, nosaucot pasākumus, kurus cilvēki gaida no valdības, lai izbraukšanas vilni apturētu: algu paaugstināšana, darba vietu veidošana, dzīves līmeņa celšana.
Uzstājās arī politologs Ivars Indāns, kurš, Stratēģiskās komisijas sūtīts, pats Īrijā pētījis latviešu izbraukšanas iemeslus. "Latviešus interesē īru modelis – kad sasniegts augstāks ekonomiskās attīstības līmenis, valstij jāveido ilgtermiņa tautiešu integrācijas politika," viņš uzsvēra. I. Indāns nosauca statistikas datus, kas liecina – no Latvijas izbraukuši 5% darbaspējīgo iedzīvotāju (oficiālais skaits 50 000), un tas nav dramatisks rādītājs salīdzinājumā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm, kur šis rādītājs augstāks. Tomēr viņš apzinās, ka mūsu sabiedrībā demogrāfiskās situācijas dēļ šī problēma tiek uztverta daudz asāk.
Konference beidzās ar diskusiju "Migrācijas ekonomiskie, politiskie un kultūras aspekti"; pārdomās dalījās gan amatpersonas un darba devēji no Latvijas, gan latvieši, kas strādājuši Īrijā.