Maina Pašvaldības policijas nolikumu, lai par priekšnieku varētu kandidēt pašreizējais priekšnieka vietas izpildītājs.

Projekts paredz, ka par RPP priekšnieku un viņa vietniekiem tiek iecelti Latvijas pilsoņi, kuriem ir augstākā izglītība vai sekmīga un ilggadēja darba pieredze vadošajos policijas amatos. Par ilggadēju pieredzi plānots uzskatīt darba stāžu vadošā amatā, ne mazāku par desmit gadiem. Patlaban spēkā esošais RPP nolikums, kas apstiprināts 2000.gada 26.septembrī, paredz, ka RPP priekšniekam jābūt ar augstāko juridisko izglītību un pieredzi policijas specifisko funkciju administrēšanā. Augstākā izglītība tika pieprasīta arī RPP priekšnieka vietniekiem. Rīgas domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Vilks pauda viedokli, ka jaunā nolikuma projektā norma attiecībā uz RPP priekšnieka izglītību ir normāla, tā esot alternatīva. Vilks norādīja, ka ir personas ar augstāko juridisko izglītību, kuras nav spējušas sekmīgi darboties, ar to liekot saprast neveiksmīgo Māra Liepiņa karjeru RPP priekšnieka amatā. Liepiņš, kuram bija augstākā juridiskā izglītība, nomainīja iepriekšējo RPP šefu Mārtiņu Andersonu, kuram nebija pat vidējās izglītības. Mainoties RPP priekšniekiem, arī tika ieviesta norma par obligātu augstāko izglītību, turklāt juridisko. Vilks pauda viedokli, ka izglītība ne vienmēr dod to, ko tai vajadzētu dot. Amatpersona uzsvēra, ka norma jaunajā nolikumā izstrādāta perspektīvā - kad tiks rīkots konkurss par RPP priekšnieka amatu, būs lielākas kandidātu izvēles iespējas. Vilks nenoliedza, ka ar jauno nolikumu tiktu dota iespēja uz RPP priekšnieka amatu kandidēt pašreizējam RPP priekšnieka pienākumu izpildītājam Oļģertam Močuļskim, kuram nav augstākās izglītības, bet ir ilggadēja pieredze. Močuļskis, izņemot varbūt atsevišķas nianses, kļūdas, vismaz būtiskas, nav pieļāvis, sacīja Vilks, uzsverot, ka ar Močuļska darbu ir apmierināts. Vilks gan atzina, ka Močuļska darbs atsevišķās jomās varētu būt intensīvāks. Pavisam RPP jaunajā nolikuma projektā plānotas aptuveni 15 izmaiņas, kas nepieciešamas pēc Pašvaldības policijas paraugnolikuma apstiprināšanas valdībā 2001.gada rudenī. Starp jaunajām normām ir arī tādas kā iespēja braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, policijas formā dodoties darba uzdevumos. Nolikumā arī būs paredzētas jaunās RPP nodaļas, kas tika izveidotas pērn. To starpā ir arī nodaļa, kas nodrošina kārtību kapos. Šī struktūra gan ir izveidota kā pagaidu, ar sākotnējo darbības termiņu viens gads. Pēc Vilka sniegtajām ziņām, Drošības un kārtības jautājumu komiteja, kas ir atbildīga par projektu, to iesniegusi domes kancelejā. Projekts tiks izskatīts domes priekšsēdētāja nozīmētajās komitejās, domes prezidijā, un tikai tad varētu sekot domes balsojums.