Saeima ceturtdien turpinās galīgajā lasījumā skatīt grozījumus īres likumā, kas paredz, ka īrniekus nevarēs izlikt no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kā arī kārtību, kādā denacionalizētajās mājās pakāpeniski tiks paaugstināta īres maksa.
Saeima turpinās īres likuma izskatīšanu .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš pēc iepriekšējās sēdes beigām sacīja, ka deputāti jau nobalsojuši par priekšlikumiem, kas skar īres maksu un komunālo pakalpojumu maksājumus, bet vissarežģītākos priekšlikumus skatīs tikai nākamajā sēdē. Komisijas izstrādātos grozījumus atbalsta visas trīs koalīcijas partijas - Tautas partija, "Latvijas ceļš" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Savukārt pret grozījumiem iebilst Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", kuras uzskata, ka tie aizstāv namīpašnieku intereses un uzliek pārāk lielu slogu pašvaldībām. Sociāldemokrāti preses konferencē pagājušo otrdien paziņoja, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā aicinās prezidenti atdot likumu otrreizējai izskatīšanai Saeimā vai vērsīsies Satversmes tiesā. Lagzdiņš žurnālistus iepriekš informēja, ka spēkā esošā likuma redakcija paredz vairākus gadījumus, kad kapitālā remonta dēļ īrnieki tiek izlikti bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piemēram, ja pagājuši septiņi gadi pēc namīpašuma denacionalizācijas. Jaunā likuma redakcija vairs neparedz nevienu gadījumu, kad īrniekus varētu izlikt no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumos, ja mājai nepieciešams remonts. Norma attiecas uz visiem 700 000 personu, kas īrē valsts, pašvaldības un privātos dzīvokļus. Kapitālremonta gadījumā atkarībā no tā, vai dzīvojamā māja ir tuvu sagrūšanai vai tai vienkārši nepieciešams kapitālremonts, cita dzīvojamā telpa īrniekam jāierāda vai nu pašvaldībai, vai namīpašniekam. Grozījumi arī nosaka kārtību, kādā denacionalizētajās mājās pakāpeniski tiek paaugstināta īres maksa un noņemti "īres maksas griesti". Tas attiecas uz tiem īrniekiem, kas īres līgumus noslēguši pirms ēkas denacionalizācijas. Komisija piedāvā arī konkrētu pakāpenisku īres maksas palielināšanas shēmu no 2002.gada 1.janvāra. Spēkā esošais likums atļauj parādu dēļ no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas izlikt ģimenes ar bērniem, pensionārus un invalīdus, kas ir pretrunā ar vairākām Latvijas ratificētajām konvencijām. Jaunie grozījumi vairs nepieļauj ģimeņu ar bērniem, invalīdu un pensionāru izlikšanu no dzīvokļiem, neierādot citu dzīvojamo telpu, kurai jāatbilst higiēnas un būvniecības prasībām. Kompensācijas par īres maksu un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī pārcelšanās izdevumi maznodrošinātajiem tiek finansēti no valsts budžeta. Grozījumi arī nosaka kārtību, kādā īrnieks var atteikties no komunālajiem pakalpojumiem, kas nav noteikts pašreizējā likuma redakcijā. Jaunajā likuma redakcijā komunālos pakalpojumus sadala pamata un papildu pakalpojumos. Pamatpakalpojumi ir siltums, ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumi, un no tiem īrnieks var atteikties tikai ar izīrētāja piekrišanu. Savukārt izīrētājs arī parādu gadījumā nevar atvienot šos pakalpojumus. Īrnieks, divas nedēļas iepriekš brīdinot, var atteikties no tādiem papildpakalpojumiem kā gāze, elektrība, garāžas. Īrnieku par papildpakalpojumu parādu nevar izlikt no dzīvokļa. Likums stāsies spēkā 2001.gada 1.jūlijā, bet atsevišķas normas tikai 2002.gada 1.janvārī.