Pirms 15 gadiem, 1988.gada 8. un 9.oktobrī, Rīgā, Politiskās izglītības namā, ko tagad sauc par Rīgas Kongresu namu, notika Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongress.
Pirms 15 gadiem notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mana mīļā, drosmīgā arāju tauta!" - tā kongresa delegātus, kas pārstāvēja 115 000 LTF atbalstītājus, uzrunāja sirmais aktieris un bijušais latviešu strēlnieks Ēvalds Valters. Viņš citēja tautasdziesmas vārdus: "Man pieder tēvu zeme ar visām atmatām,/ Man pašam kungam būt, man pašam arājam." Savu uzrunu Valters beidza ar vārdiem: "Palīdzi, Dievs, izvest mūsu tautu brīvībā. Valsts patstāvībā. Un gaišā dienas gaismā!" Zālē pilnā sastāvā sēdēja Latvijas Kompartijas Centrālās komitejas vadītāji, kuri vēlāk pauda dziļu neapmierinātību gan ar kongresā runāto, gan ar skatuves noformējumu, kurā sarkanbaltsarkana karoga strēle aizsedza Ļeņina apgalvojumu, ka PSKP ir mūsu laikmeta prāts, gods un sirdsapziņa. Iespējams, lai šos viesus kaut nedaudz nomierinātu, Jānis Peters savā runā skaidroja: "Mūsu jaunās aktivitātes likumsakarīgi izriet no PSKP 19.Vissavienības konferences, un LTF viennozīmīgi un nepārprotami izsaka savu uzticību pārbūvei un to spēku uzvarai 19.konferencē, kuru līderis ir Mihails Gorbačovs." LTF dibināšanas kongresā vārds tika dots arī Latvijas Kompartijas Centrālkomitejas pirmajam sekretāram Jānim Vagrim, kurš paziņoja, ka "Latvijas Kompartijas Centrālkomitejas birojs redz Tautas frontē sabiedrisku kustību, kas spēj sniegt partijai lielu palīdzību visu dzīves sfēru atjaunošanā". Savukārt Juris Dobelis uzsvēra, ka "būtu nepieciešams domāt par iespēju sarīkot latviešu tautas referendumu, kurā tauta nobalsotu par tālāku iespējamo Latvijas valsts likteni". Juris Bojārs atzina, ka daudzi pārmetīs, ka LTF programma "ir stipri nacionālistiska", bet "šajos pamatdokumentos nav un nevar būt ignorēti pamatnācijas tiesību un interešu aspekti". Visvaldis Lācis savukārt skaidri un nepārprotami pateica, ka "latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda republikā" un ka "krievu valoda nedrīkst pretendēt uz privileģētu izņēmuma stāvokli" ārpus KPFSR teritorijas. Jaunievēlētais LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns savā uzrunā kongresa noslēgumā atzina: "Mūsu sirdīs un mūsu zemē ir dzimis jaunais laiks, ko paši vien esam atveduši." LTF dibināšanas kongresā tika pieņemta LTF programma, kuras ievadā tika pausta pārliecība, ka "padomju vara radās un veidojās, lai realizētu visu cilvēku - strādnieku, zemnieku un inteliģentu - centienus pēc brīvības, sociālā taisnīguma un nacionālās līdztiesības", taču staļiniskais despotisms novedis pie būtiskām deformācijām. LTF pauda vēlmi "atbrīvoties no pagātnes smagās nastas, atdzīvināt sociālisma ļeņiniskos principus, veidot sabiedrību atbilstoši tautas interesēm, vajadzībām un gribai". LTF dibināšanas kongresā tika pieņemtas vairākas rezolūcijas, tostarp par PSKP atjaunotnes kursa atbalstīšanu, Latvijas ekonomisko suverenitāti un lauksaimniecības attīstību, par Latvijas dabasvides aizsardzību, par sociālo taisnīgumu, pilsoņu tiesību ierobežojošu dekrētu atcelšanu, par migrācijas izbeigšanu, par destaļinizāciju, par Rīgas laiku Latvijā, par nacionālajām attiecībām, reliģiskās dzīves demokratizāciju Latvijā, par augstskolu autonomiju.