Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) izskatīšanai pēc būtības pieņemta sūdzība pret Latviju, kurā tās iesniedzēja pretendē uz tiesībām pieprasīt morālo kompensāciju tuva cilvēka nāves gadījumā, šodien ziņo laikraksts "Diena". Šī ir pirmā šāda veida sūdzība, kas celta pret Latviju.
Sūdzības iesniedzēja ir piesaukusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2.pantu, kurā teikts, ka likumam ir jāgarantē ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību. Laikraksts vēsta, ka Latvijas valdība šā panta piemērošanu konkrētajā gadījumā apstrīd, bet tiesa atzinumā secina, ka abu pušu argumenti prasa rūpīgāku izpēti, tāpēc galīgo lēmumu tā varēs pieņemt vēlāk, esot norādīts tiesas atzinumā. Liepājnieces Nadeždas Zavolokas sūdzības pamatā ir pirms septiņiem gadiem notikusi autokatastrofa, kurā viņas 12 gadu veco meitu sabrauca auto. Meitene no ievainojumiem nomira. Negadījumā iesaistītās mašīnas šoferis sūdzības iesniedzējai tolaik pats kompensācijā piedāvāja 1500 latu bēru izdevumu segšanai, ko cietusī arī pieņēma, izriet no ECT atzinuma. Pusgadu vēlāk Liepājas pirmās instances tiesa automašīnas šoferi atzina par vainīgu meitenes nāvē un piesprieda viņam trīs gadus ieslodzījumā. Taču tajā pašā gadā Zavoloka arī tiesā iesniedza civilprasību pret mašīnas šoferi, pieprasot no viņa morālo kompensāciju par meitas nāvi - 12 000 latu. Par šo jautājumu Latvijas tiesu instancēs interpretācijas bija dažādas, kamēr galīgo atzinumu šajā lietā sniedza Augstākās tiesas Senāts, norādot, ka Civilkodekss neparedz morālās kompensācijas iespēju šādā gadījumā, līdz ar to Zavolokas prasība tika noraidīta, raksta "Diena". Zavolokas argumentāciju Latvijas valdība noraida, uzsverot, ka konvencijas 2.pantu nevar interpretēt tik plaši. Valdības skatījumā, valsts pienākums ir nodrošināt objektīvu izmeklēšanu, atrast vainīgo un to sodīt kriminālprocesā noteiktajā kārtībā. Ja par pārkāpumu vainīgajam jau ir piemērots kriminālkodeksā paredzētais sods, no valsts nevar prasīt, lai tā izvērtētu arī viņa disciplināro, administratīvo vai civilo atbildību, izriet no lietas pirmizvērtējuma ECT. Līdz ar to valdība uzskata par juridiski nepamatotām Zavolokas pretenzijas uz morālo kompensāciju, vēsta laikraksts.
