Ja sertifikātu derīguma termiņš kārtējo reizi netiks pagarināts, septembrī zudīs kādreizējo Abrenes apriņķa zemju īpašnieku un viņu pēcteču iespēja saņemt kompensācijas.
Abreniešiem jāsteidz prasīt kompensācijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts zemes dienesta statistika liecina, ka 13 gadu laikā Latvijas valsts par Krievijas atņemto zemi kompensācijas sertifikātos piešķīrusi 3 376 800 latus. Vidēji par hektāru zemes maksāti četri sertifikāti, un, pārrēķinot naudā, tie ir 112 lati, kas aptuveni atbilst pirmskara kadastrālajai vērtībai. Ja ņem vērā, ka Abrenes apriņķis bija aptuveni 120 000 hektāru liels, jāsecina, ka pašlaik vēl par trim ceturtdaļām teritorijas sāpju nauda nav atdota. Lielākā daļa cilvēku, kuriem pienākas samaksa par nacionalizēto īpašumu, saskaras ar grūtībām apliecināt savas vēsturiskās tiesības. Balvu rajona padomes Denacionalizācijas komisijas vadītājs Vitālijs Kuļišs stāsta, ka šo gadu gaitā tikai kādiem 15 cilvēkiem izdevies atrast ēku nacionalizācijas aktu, bez kā formāli nav iespējama denacionalizācija. Ar zemes īpašumtiesību pierādīšanu veicies salīdzinoši labāk – 1728 kādreizējie īpašnieki vai viņu mantinieki kompensācijas ir saņēmuši. Taču 1378 pieteikumu iesniedzēji pierādījumus par savas dzimtas mantisko stāvokli nacionalizācijas brīdī nav atraduši ne vietējos, ne arī Pleskavas arhīvos. Zemes dienesta Balvu biroja speciāliste Ineta Bumbiška piebilst, ka bieži vien problemātiska esot radniecības pierādīšana. Pēc 1940. gada daudzas baznīcu grāmatas ir iznīcinātas kā Latvijas, tā arī Krievijas pusē, un, ja dzimtā notikusi uzvārda maiņa, izsekot īpašumtiesībām ir neiespējami. Sertifikātu derīguma termiņš vairākus gadus pēc kārtas tiek pagarināts, un ik reizi, kad tas tuvojas beigām, pieaug arī kādreizējo abreniešu un viņu pēcteču aktivitāte. Zemes dienesta Normatīvo aktu uzraudzības biroja vadītājs Oļģerts Leščinskis spriež, ka pašlaik būtisks pamudinājums censties saņemt kompensāciju ir strauji pieaugusī kompensācijas sertifikātu cena. Pirms dažiem gadiem tā nokritās pat zem lata, bet pēdējos mēnešos tikai par vienu diviem latiem atpaliek no sertifikāta nominālvērtības – 28 latiem. Tāpēc cilvēki tagad mēģinot atrast un pierādīt pat ļoti attālu radniecību. Jāpiebilst, ka atsevišķos gadījumos kompensāciju apjoms tuvojas šā brīža zemes tirgus cenām pierobežā, tomēr kļūstot ievērojami zemāks. Piemēram nekustamo īpašumu firma RPK grupa nelielu viensētu (5,1 ha) Balvu rajona Vīksnas pagastā vakar tirgoja par 1500 latiem. Pašlaik parlamentā izstrādā privatizācijas procesa pabeigšanas reglamentus, un gadījumā, ja sertifikātu derīguma termiņš kārtējo reizi netiks pagarināts, pēdējais pieteikums kompensēt atņemto zemi tiks pieņemts 30. septembrī, tātad laika atlicis ļoti maz.