Rīgas apgabaltiesa šodien paredzējusi skatīt 1993.gadā celto Jura Bīviņa un Vilhelmīnes Mangales prasību pret Kultūras ministriju (KM) par īpašuma tiesībām uz Rīgas cirka ēku.
Skatīs strīdu par Rīgas cirka īpašuma tiesībām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prasība sākotnēji iesniegta citā tiesā, bet 1999.gadā pārsūtīta apgabaltiesai, kas 2000.gadā apturējusi tiesvedību lietā.
Tiesa plāno lemt, vai atjaunojama tiesvedība.
LETA jau ziņoja, ka KM un SIA "Rīgas cirks" iesniedza tiesā prasību pret cirka ēkas un zemes īpašniecēm Dzintru Žildi un Vilhelmīni Mangali, kā arī Rīgas domi, pilsētas Zemes komisiju un AS "Parex banka". Pirms tam tiesas procesā pieaicināta arī bijušā īpašnieka Jura Bīviņa atraitne Sarmīte, kurai pieder daļa īpašuma.
KM interešu pārstāvis strīdā par īpašumiem advokāts Andis Raudiņš aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka prasība uzskatāma kā turpinājums strīdam par īpašumtiesībām, kas tiesā risinājās pirms dažiem gadiem un kur prasību KM interesēs bija cēlusi Ģenerālprokuratūra.
Ģenerālprokuratūras prasību 2002.gada februārī tiesa atstāja bez izskatīšanas. Tolaik lieta netika izskatīta, jo KM lūdza piesaistīt vēl vienu atbildētāju - Rīgas domi. Šo institūciju kā lietas dalībnieci prasītāji lūdza pieaicināt un norādīja: ja tiktu pieņemts prasības iesniedzējiem labvēlīgs lēmums, cirka īpašniecēm vajadzētu izmaksāt kompensāciju par viņu īpašuma atsavināšanu valsts labā. Kompensācija būtu jāaprēķina pašvaldībai.
Prokuratūra savulaik vērsās tiesā ar prasību, jo uzskata, ka ēkas Merķeļa ielā 4 mantošanas tiesības par labu Mangalei un Žildei, kas iepriekš pārstāvēja mirušā zemes īpašnieka Jura Bīviņa intereses, noformētas nelikumīgi.
Bīviņš miris, bet iepriekš paspējis uzdāvināt zemi Žildei, kas, neņemot vērā neskaidrības, kas saistītas ar ēku un zemes īpašuma tiesībām, jau 1999.gadā "Parex bankā" nelikumīgi ieguvusi aizdevumu, ieķīlājot "Rīgas cirka" zemi. Daļa īpašuma Žildei novēlēta arī testamentā.
Uzskatot testamentu par nelikumīgu, Bīviņa atraitne iesniedza tiesā prasību, kurā lūdza atzīt to par spēkā neesošu. Viņas prasību par pamatotu atzina gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesa. Augstākās tiesas Senāts šā gada jūnijā arī nemainīja spriedumu, ar kuru par spēkā neesošu atzīts Bīviņa 1998.gadā parakstītais testaments.
Neilgi pirms tam, kad Senātā bija plānots vērtēt spriedumu mirušā Bīviņa testamenta lietā, Žilde un Sarmīte Bīviņa vienojās, ka cirka ēka ir viņu abu īpašums un tas tiks kopīgiem spēkiem apsaimniekots un izmantots.
Žilde Bīviņai uzdāvināja 47% zemes zem cirka ēkas Rīgā, Merķeļa ielā 4, savukārt Bīviņa atzina, ka viņas nelaiķa vīra testaments ir spēkā esošs un Žildei ir tiesības uz Bīviņam piederējušo īpašumu.
Sievietes vienojās, ka Bīviņa manta, arī "Rīgas cirka" īpašums Merķeļa ielā 4 un cita manta, kas varētu atklāties vēlāk, tiek sadalīta uz pusēm.
Dažādās tiesu instancēs tiesāšanās par "Rīgas cirka" zemi un ēku norisinās jau vairāk nekā desmit gadus.