Nodod otrreizējai caurlūkošanai ar valsts drošību saistīto likumu grozījumus

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijām Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības likumā. Priekšlikumus grozījumiem likumos var iesniegt līdz 19. februārim plkst. 15. Likumu otrreiz caurlūkos 1. martā.

Jau ziņots, Vīķe-Freiberga uzskata, ka grozījumi ar valsts drošību saistītajos likumos pieņemti pārlieku lielā steigā, nav iesaistīti ieinteresēto pušu pārstāvji, speciālisti un eksperti, kā arī nav dots pietiekams laiks, lai izvērtētu šādu iniciatīvu un izstrādātu priekšlikumus.

Prezidente aizrādīja, ka neatzīst Nacionālās drošības padomes lomas samazināšanu, koncentrējot izpildvaras rokās valsts drošības dienestu kontroli.

Valsts vadītājai bažas rada Nacionālās drošības likumā izvēlētie parlamentārās kontroles instrumenti un līdzekļu lietojums.

Vīķe-Freiberga pauda uzskatu, ka demokrātiskā valstī, nosakot izpildvaras tiesības pārraudzīt drošības iestādes, jāgādā arī par to, lai pār drošības iestādēm kā izpildvarā ietilpstošām tiktu veikta stingra parlamentārā kontrole, lai parlamentam kā civilās kontroles garantam tiktu saglabātas un nostiprinātas tiesības vērtēt gan šo iestāžu, gan pārraudzītāju - ministriju - darbības efektivitāti un kompetenci.

Prezidente minētajos grozījumos saskata apdraudējumu valsts drošības iestāžu sekmīgam un profesionālam darbam, jo likums paaugstina valsts noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanas risku, būtiski paplašina to personu loku, kurām būs tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem aktīvajā fāzē.

Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka līdz šim pārbaudīt valsts drošības iestāžu izlūkošanas, pretizlūkošanas un operatīvās darbības likumību bijusi tiesu varas, nevis likumdevēja un izpildvaras funkcija.

Turpretī šā gada 1.februārī pieņemtie grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz tiesības Informācijas analīzes dienestam vai citām valsts iestādēm kopā ar Valsts drošības iestāžu padomes pilnvarotajām personām veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un izvērtēt pārbaužu rezultātus.

Pēc 1.februārī pieņemtās Valsts drošības iestāžu likuma 12.panta redakcijas, Valsts drošības iestāžu padomē darbojas tikai Ministru kabineta locekļi. Pārveidojot Valsts drošības iestāžu padomi un mainot tās pilnvaras, tiek mainīts arī parlamenta, valdības un Valsts prezidenta sadarbības līdzsvars valsts drošības iestāžu vadības un kontroles jomā, piebilda Valsts prezidente.

Viņa norādīja, ka neizprot, kādēļ vienai valsts pārvaldes iestādei, turklāt kopā ar citām personām, kuru piederība valsts drošības iestāžu sistēmai likumā nav precizēta, tiek dotas tiesības pārbaudīt tādas specifiskas iestādes kā valsts drošības iestādes, kādas pārbaudes tās būs, kādi būs šo pārbaužu kritēriji un mērķi.

Prezidente aicināja noteikt skaidrus pārbaužu principus, procedūras un kritērijus, lai nemazinātu Latvijas sadarbības partneru, arī NATO un Eiropas Savienības partnerdienestu, kā arī sabiedrības uzticību valsts drošības iestādēm un lai nepalielinātu iespēju pakļaut šīs iestādes politiskās ietekmēšanas riskam.

Jau ziņots, ka Saeima 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos ar valsts drošību saistītos likumos. Minēto likumu grozījumus iepriekš pieņēma valdība Satversmes 81.panta kārtībā, kas paredz Ministru kabinetam tiesības laikā starp Saeimas sesijām, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus ar likuma spēku.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz paplašināt Ministru kabineta kompetenci. Ar likuma grozījumiem tiek izveidota Valsts drošības iestāžu padome, kuru vadīs Ministru prezidents. Tiek definēta arī Valsts drošības iestāžu padomes vieta valsts drošības sistēmā un formulētas jaunas kompetences un uzdevumi Informācijas analīzes dienestam.

Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā paredz, ka Valsts drošības iestāžu padomi vada Ministru prezidents un tajā ietilpst aizsardzības, ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministrs.

Padomes funkcijas tiek papildinātas ar uzdevumu saskaņot valsts drošības iestāžu budžetu projektus. Valsts drošības iestāžu padomei tiek dotas tiesības ierosināt pārbaudes valsts drošības iestādēs. Tiek precizēts uz Valsts drošības iestāžu padomes sēdēm uzaicināto personu loks, kā arī valsts drošības iestāžu un Informācijas analīzes dienesta sadarbība.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu