Izskatās, ka koncertzāle tomēr būs (151)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kultūras ministrija ir atteikusies no ieceres gatavot speciālu likumu par koncertzāļu būvniecību Rīgā un reģionos un atkārtoti virzīs izskatīšanai Rīgas domē lēmumprojektu par akustiskās koncertzāles būvniecību uz AB dambja, informēja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Pēc 23.janvāra balsojuma domē par Rīgas koncertzāli tikuši izvērtēti visi juridiskie aspekti, uz kuru pamata nodrošināt tiesisko pamatu akustiskās koncertzāles būvprojekta virzībai. Juristi secinājuši, ka projekta attīstītāju rīcībā ir trīs iespējas: izstrādāt Koncerzāļu būvniecības likumu, apstrīdēt Rīgas domes lēmumu administratīvajā tiesā vai vēlreiz iesniegt Rīgas domē apstiprināšanai koncertzāles būvniecības ieceri uz AB dambja, skaidroja Bīviņa.

Izvērtējot variantus, pieņemts lēmums virzīt koncertzāles būvniecības ieceri atkārtotai izskatīšanai domē un paralēli izstrādāt detālplānojumu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un koncertzāles teritorijai, kā arī tām piegulošajām teritorijām. Iekļaut detālplānojumā AB dambi ieteikusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), uzskatīdama, ka tas nepieciešams, lai izvērtētu Daugavas kreisā krasta situāciju un nodrošinātu telpisku attīstību. RAPLM norādījusi, ka teritorijas plānošana nav tikai pasākumi, kas iezīmē atļauto būvniecību, bet arī termiņos sakārtota attīstība, nepieļaujot būvniecību vietās, kur vienlaicīgi nevar nodrošināt transporta infrastruktūru.

Detālplānojums, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, divas reizes tiks nodots sabiedrības vērtējumam.

Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldības nolikums nosaka, ka noraidītu lēmuma projektu var iesniegt domei atkārtotai izskatīšanai šajā nolikumā noteiktajā kārtībā.

Kā LETA jau ziņoja, 23.janvārī, kad Rīgas domes deputāti balsojumā noraidīja akustiskās koncertzāles būvniecības ieceri uz AB dambja, Kultūras ministrija paziņoja, ka "tuvākajā laikā sagatavos un virzīs tālākai izskatīšanai Saeimā likumu, kas paredzēs koncertzāles būvniecību uz AB dambja", jo "Saeimā pieņemto likumu spēks tiesību aktu hierarhijā ir augstāks par Rīgas domes pieņemtajiem lēmumiem". Likuma pieņemšana nozīmēšot, ka Rīgas domei par koncertzāles projektu nebūs teikšanas. Rīgas koncertzāles likums tikšot veidots, par piemēru izmantojot Saeimas savulaik pieņemto likumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu.

24.janvārī kultūras ministre Helēna Demakova (TP) jau bija apdomājusies un paziņoja: "Lai turpmāk izvairītos no tā, ka politisku ķīviņu rezultātā tiek traucēta iecerētā koncertzāļu celtniecība ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā, ministrija sagatavos īpašu Koncertzāļu būvniecības likumu, kas skaidri noteiks ar koncertzāļu celtniecību saistītos jautājumus".

Savukārt 6.februārī 27 Tautas partijas (TP), "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas (LPP) un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas domes deputāti pieprasīja Rīgas mēra Aivara Aksenoka demisiju. Kā viens no demisijas pieprasījuma iemesliem tika minēts "Jaunā laika" frakcijas negatīvais balsojums par akustiskās konceertzāles būvniecību uz AB dambja. 19.februārī Rīgas domes deputāti slēgtā balsojumā atbrīvoja Aksenoku no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.

Jaunais Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) ir publiski paziņojis, ka viņam patīk "projekts, kas saucas koncertzāle". "Turklāt valsts dāvina pilsētai šo koncertzāli. Man liekas, ka jābūt vājprātīgam, lai to izdarītu," intervijā laikrakstam "Diena" saka Birks.

Komentāri (151)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu