"Latvijas Avīzes" rīcībā nonācis iesniegums, kura dēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs grasās pārbaudīt Tautas partijas līdera un Saeimas deputāta Ata Slaktera un viņa frakcijas biedra Gundara Bērziņa iespējamo interešu konfliktu. TP pārstāvji gan apgalvo, ka interešu konfliktā nav bijuši iesaistīti.
Iesniegumā, ko kāds Skrīveru iedzīvotājs rakstījis ģenerālprokuroram Jānim Maizītim un kas pārsūtīts KNAB, teikts, ka A. Slakteris, būdams zemkopības ministra amatā, un G. Bērziņš, būdams finanšu ministra amatā, izmantojot savus ieņemamos amatus, no Lauku attīstības fonda ar valsts garantējumu katrs aizņēmās ap 150 000 latu lielu aizņēmumu savām zemnieku saimniecībām. Skrīverietis lūdzis noskaidrot naudas ņemšanas likumību, vai nav izmantots dienesta stāvoklis personīgās iedzīvošanās nolūkā un vai nav bijis interešu konflikts. Gan A. Slakteri, gan G. Bērziņu lūdzu komentēt šo iesniegumu. Valsts garantijas tās neesot — Mana saimniecība nekad nav saņēmusi valsts garantētus kredītus, — apgalvoja A. Slakteris. — Visiem Latvijas lauksaimniekiem bija un ir pieejamas Lauku attīstības fonda kredītu garantijas. Es tās, protams, neesmu izmantojis, bet mana saimniecība gan. Šīs garantijas varēja dabūt jebkurš, kam banka piešķīra kredītu, bet kam pietrūka kredīta nodrošinājuma. Un kredīta nodrošinājuma trūka visiem, kas nebija pamanījušies kaut ko veikli noprivatizēt. Manuprāt, fonds izsniedza vismaz tūkstoti šādu garantiju. Sistēma bija pieejama jebkuram lauksaimniekam, ja vien banka atzina viņa biznesa plānu. Par šo garantiju ir jāmaksā nauda gan man, gan citiem lauksaimniekiem. Mana saimniecība katru gadu prasa šādu kredītu, un "Jaunais laiks", nākot pie varas, cik man zināms, jau deva KNAB uzdevumu šo lietu izvērtēt. Taču tās nav valsts garantijas. Viens no pirmajiem punktiem šā fonda darbības nosacījumos ir, ka valsts neatbild par fonda izsniegtajām saistībām un fonds neatbild par valsts saistībām. Savukārt valsts galvojums ir tikai tas, kas ierakstīts valsts budžeta likumā. Neesmu pārkāpis ne likuma garu, ne burtu attiecībā uz interešu konfliktu. Tas, kas notiek, ir izteikta politiska nomelnošana. Zinu, ka visas manas kā amatpersonas darbības jau ir pārbaudītas. Arī G. Bērziņš uzsvēra, ka viss jau ir pārbaudīts: — Kad "JL" nāca pie varas un ielika savus cilvēkus Lauku attīstības fonda valdē, šis jautājums jau tika pacelts un dokumenti tika aizsūtīti uz pārbaudi KNAB. Šī lieta tika aktualizēta jau mēnesi pēc Repšes valdības izveidošanas. 15 cilvēki šo lietu pārbaudīja no viena gala līdz otram. Ticiet man, ja būtu kaut mazākais pamats interešu konfliktam, ja būtu atklāts kaut melns aiz naga, to visu pret mani izmantotu. Kredīta garantijas nemaz nepieprasīju es, bet gan banka, es personiski katrā ziņā neesmu prasījis neko. Turklāt par garantiju jāmaksā tūkstošiem latu. Manas saimniecības darbība ir ļoti ilgstoša, vienmēr ir bijuši kredīti, vienmēr tie ir atdoti laikā, kaut gan bija milzīgas summas. Kredīta apjoms bija nemainīgs gan tad, kad nebiju finanšu ministrs, gan tad, kad biju. Tas bija neliels — 20 līdz 80 tūkstoši latu —, kas pret saimniecības apgrozījumu nav daudz, bet būtiski galvotais kredīts palielinājās tieši "JL" laikā, kad cēlu jaunu, modernāko fermu Latvijā. KNAB pārstāve Diāna Kurpniece atzina, ka savulaik pārbaude tiešām notikusi un pērnā gada jūlijā KNAB sniedzis atzinumu par kredītgarantijām A. Slakterim un G. Bērziņam. Pārbaude bijusi, lai noskaidrotu iespējamus likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumus saistībā ar galvojumu saņemšanu no fonda. KNAB: likumīgi, bet ne tikumīgi Toreiz Finanšu ministrija savā atbildē KNAB uzsvēra, ka valsts garantētus kredītus abas amatpersonas nav saņēmušas. Taču atzinumā arī teikts: "Pārbaudes gaitā no bezpeļņas organizācijas VAS "Lauku attīstības fonds" tika saņemta vienošanās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju kopija, kurā norādīts, ka minētā fonda kredītiestādēm sniegtie galvojumi un garantijas pielīdzināmi Latvijas valsts garantijām." Saskaņā ar pārbaudes datiem G. Bērziņa zemnieku saimniecība "Delles" fonda galvojumus saņēmusi tikai 2003. gadā, kad viņš vairs nebija ministrs. Savukārt A. Slaktera saimniecība "Mālnieki" 2002. gadā, kad viņš vēl bija ministrs, saņēmusi trīs galvojumus. Taču tika secināts, ka fonds ir pastāvīgs privāto tiesību subjekts, kas nerada valstij papildu saistības, līdz ar to KNAB nolēma, ka abi tautpartijieši nav pārkāpuši likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", jo šā likuma izpratnē izsniegtie galvojumi nav uzskatāmi par valsts garantētiem kredītiem. Atzinuma noslēgumā bija teikts: "Kopumā KNAB situāciju nevērtē kā normālu un uzskata, ka ir nepieciešams veikt grozījumus likumdošanā, lai novērstu iespējamību augstām valsts amatpersonām, izmantojot likumdošanas nepilnības, gūt materiālu labumu." D. Kurpniece pauda viedokli, ka, ņemot vērā tautpartijiešu dienesta stāvokli, citiem iespējamiem garantiju saņēmējiem tomēr nebija tādas pašas iespējas kā viņiem. KNAB uzskatot, ka ētiskas dabas pārkāpums tomēr ir bijis. Taču, ja jau pārbaude notikusi, kāpēc to uzsākt vēlreiz? D. Kurpniece skaidroja, ka iepriekš pārbaude veikta administratīvā procesa kārtībā, tagad to jau veikšot kriminālprocesa kārtībā. Kā gan var atrast kriminālus pārkāpumus tur, kur nav pat administratīva pārkāpuma? D. Kurpniece atbildēja, ka KNAB jāizskata visi iesniegumi un Ģenerālprokuratūras saņemtajā ir norāde tieši uz kriminālsodāmiem pārkāpumiem. "LA" rīcībā esošajā iesniegumā gan tikai teikts: "Ja tiks konstatēti kriminālsodāmi pārkāpumi, lūdzu abas personas saukt pie kriminālatbildības." Nekādi jauni fakti iesniegumā nav pausti. TP frakcija vakar izteica sašutumu par to, ka tautpartijiešu deputātiem zvanīts un viņi saukti uz KNAB. Tas esot politisks spiediens. Tika minēts, ka tramdīts arī bijušais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. D. Kurpniece noliedza, ka zvanīts M. Segliņam, pret viņu nekāda pārbaude neesot uzsākta. Taču pārējie divi meklēti TP frakcijā, lai vienotos par laiku, kad viņi var tikties ar KNAB darbiniekiem. — Mēs bieži lūdzam paskaidrojumus no dažādām amatpersonām. Tad jau iznāktu, ka nemitīgi nodarbojamies ar politisko spiedienu, — sacīja D. Kurpniece. Sūdzas tādēļ, ka atteikts ziedot Iesnieguma rakstītājs abiem tautpartijiešiem pārmetis arī to, ka viņi nav ziedojuši ne latu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai nepieciešamo zāļu ražošanai, kaut vēža slimnieki to lūguši. Gan A. Slakteris, gan G. Bērziņš teica, ka šādu lūgumu neatceroties. — Man nepatīk ar tādām lietām ne plātīties, ne lielīties. Uzskatu, ka katram pilsonim atbilstoši savai rocībai jāatbalsta citi. Mana saimniecība atbalsta Bauskas invalīdu biedrību. Katru gadu mana ģimene vienai ģimenei dāvina Ziemassvētku dāvanas. Vienam invalīdam esmu sponsorējis iespēju ārstēties Vaivaru rehabilitācijas centrā. Bet mani ļoti kaitina cilvēki, kas apgalvo, ka man obligātā veidā kādam kaut kas jādod. Es to daru no labas gribas un daudz. Visus gadījumus nemaz neuzskaitīju. G. Bērziņš arī teica, ka nekorekti ir sūdzēties par atteikumiem ziedot. Arī viņš cenšas grūtdieņiem palīdzēt, bet ne vienmēr tas ir iespējams, jo lauksaimniecībā gadās arī neveiksmīgi gadi.