ASV Valsts departamenta ziņojums par cilvēku tirdzniecību, kurā norādīts, ka Latvijā joprojām pieaug to cilvēku skaits, kas tiek izvesti uz ārvalstīm seksuālai izmantošanai, ir pārspīlēts un neatspoguļo patieso stāvokli mūsu valstī. Organizētās noziedzības apkarošanas biroja Narkotiku apkarošanas biroja 2.nodaļas cīņai ar cilvēku tirdzniecību priekšnieks Artūrs Vaišļa teica: "Katram spogulim ir sava puse.
Skatoties no morāles viedokļa - uz kurām valstīm tad tie cilvēki tiek vesti, kurā sarakstā lai iekļauj šīs valstis, uz kurām mūsu cilvēki brauc?" Vaišļa atzīmēja - ja nebūtu bordeļu Spānijā, Vācijā, Dānijā, Itālijā un citviet, nebūtu pieprasījuma pēc "mūsu skaistās preces", nebūtu arī piedāvājuma. Ziņojumā norādīts, ka Latvija ir izcelsmes un tranzīta valsts sieviešu un meiteņu tirdzniecībai uz Somiju, Zviedriju, Norvēģiju, Dāniju, Spāniju, Vāciju un Portugāli. Esot pieaudzis arī zēnu skaits, kas tiek nosūtīti uz Spāniju darbam vai seksuālai izmantošanai. Latvijā notiekot arī iekšēja sieviešu un meiteņu tirdzniecība, kad no bezdarba pārņemtiem lauku apvidiem cilvēki tiekot pārsūtīti uz galvaspilsētu. Vaišļa norādīja, ka policijas rīcībā nav informācijas par zēnu sūtīšanu uz ārvalstīm seksuālai izmantošanai. "Tā ir noslēgta šķira. Ja pat meitenes pie mums nenāk un nestāsta, kādā situācijā ir nokļuvušas, kur nu vēl vīriešu kārtas pārstāvji to darītu," pieļāva Vaišļa. Policijas pārstāvis arī teica, ka Latvija aktīvi cīnās ar šo problēmu. Piemēram, Zviedrijā pērn par personu nosūtīšanu uz ārvalstīm seksuālai izmantošanai tika ierosināta viena krimināllieta, bet Latvijā kopš 2000.gada rudens līdz šim laikam - 32 krimināllietas. Tāpat Vaišļa uzskata, ka likumdošana Latvijā ir pietiekami stingra. Pēc likuma grozījumiem 2000.gadā, kad tika noteikti bargi sodi par bērnu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, "šī tauta tika atvēsināta" un patlaban problēma ar bērnu tirdzniecību Latvijā neesot aktuāla. Lietuva ASV departamenta ziņojuma "topā" kā paraugvalsts, pēc Vaišļas domām, tikusi tādēļ, ka kaimiņiem jau divus līdz trīs gadus valstī tiek īstenota īpaša programma cīņai ar cilvēku tirdzniecību. Ja arī Latvijā šāda programma tiks apstiprināta, Vaišļa ir pārliecināts - arī Latvija būs topa augšgalā. Ziņojumā norādīts, ka Latvijas valdība, par spīti savām pūlēm, joprojām pilnībā neesot spējusi nodrošināt minimālos standartus cilvēku tirdzniecības novēršanai. Latvijas valdība cīņu pret cilvēku tirdzniecību izvērš nacionālā plāna pret organizēto noziedzību ietvaros. Atsevišķo ministriju un izpildvaras institūciju lomas un atbildība joprojām nav skaidri definētas un trūkst arī pilnīgas koordinācijas no centrālās valdības puses. Valsts institūcijas gan nodrošina bezmaksas apmācību sievietēm, un nereti arī pašvaldības palīdz valdībai finansēt tirdzniecības novēršanas programmas, dažkārt ar ārvalstu finanšu līdzekļu palīdzību, teikts ziņojumā. Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā ir ieviesta likumdošana, kas paredz stingrus sodus un noziedznieku īpašuma konfiskāciju. Maksimālais soda mērs, kas paredzēts par tirdzniecību ar bērniem, ir 15 gadi ieslodzījuma. Valdība atzīst cilvēku tirdzniecību par nopietnu problēmu un ir uzdevusi Tikumības policijai, robežapsardzes iestādēm, Labklājības ministrijas Sociālās politikas attīstības departamentam un Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam sagatavot ikgadējus ziņojumus par sasniegto cilvēku tirdzniecības apkarošanā. Par galveno cilvēku tirdzniecības apkarošanas iestādi uzskatāma Tikumības policija, līdz ar tās profesionālitātes uzlabošanos audzis arī izmeklēto gadījumu skaits. Par tirdzniecību ar cilvēkiem sodītas astoņas personas, sešām ticis piespriests četru gadu cietumsods un viena persona notiesāta uz septiņiem gadiem. Savulaik kādai personai par cilvēku tirdzniecību ticis piespriests arī 13 gadu cietumsods. Neraugoties uz to, sastopami tiesneši, kuri joprojām neuzskata cilvēku tirdzniecību par nopietnu noziegumu un kuri ir mazinājuši dažu spriedumu smagumu caur apelācijām augstākās tiesās, teikts ziņojumā. Pozitīvi vērtējama sadarbības palielināšanās starp robežapsardzi, Valsts policiju un nevalstiskajām organizācijām. Ir izveidojusies laba starptautiskā sadarbība izmeklēšanā un apsūdzību iesniegšanā ar Dāniju un Vāciju, bet tā joprojām ir sarežģīta ar Spāniju. Robežapsardzes dienesti uztur arī informācijas datubāzi, kas ļauj konstatēt cilvēku tirdzniecības tendences Latvijā, norādīts ziņojumā. Pēc ASV Valsts departamenta datiem, valsts izpildvaras institūcijas ir veiksmīgi sadarbojušās ar nevalstiskajām organizācijām, izmantojot arī speciālistus liecinieku aizsardzības jomā un rehabilitācijas programmās. Valsts institūciju pārstāvji noziegumu upurus neuztver kā pārkāpējus, taču dažas amatpersonas joprojām noziegumos mēdz vainot upurus. Valdība ir izveidojusi liecinieku aizsardzības centru, kā arī iedrošina cilvēku tirdzniecības upurus palīdzēt izmeklēšanas gaitā. Tomēr lielākā daļa upuru izvēlas nesadarboties izmeklēšanas procesā, jo baidās no atmaksas un sociāliem aizspriedumiem.
