Valdību veidojošo partiju politiķi noliedz, ka premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadīto valdību apdraud partiju domstarpības, kas var novest pie valdības krišanas.
Koalīcijas politiķi: Partiju domstarpības Godmaņa vadīto valdību neapdraud (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Visi saprot, ka šai koalīcijai ir jāstrādā arī turpmāk un tādēļ ir jāatrod kopsaucējs," sacīja kāds valdības partiju pārstāvis, kurš atzīmēja, ka abām pusēm vajadzēs rast risinājumu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nepiekāpībai budžeta jautājumos.
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka partija nepiekritīs, ka budžeta deficīts tiek palielināts vairāk par 1,85% no iekšzemes kopprodukta. "Ja ZZS tam nepiekrīt, tad viņiem ir iespēja vadīt šo valsti un parādīt, ka spēj sagatavot labāku projektu," norādīja Kučinskis.
Savukārt LPP/LC Saeimas frakcijas deputāts Dzintars Jaundžeikars sacīja, ka ZZS nepiekāpība ir tikai viņu profilēšanās. "Domāju, ka Godmanis nepiekāpsies un paliks stingrs savā viedoklī gan par algu iesaldēšanu, gan sekretariātu likvidēšanu un zemnieki būs tie, kuriem nāksies piekāpties," sacīja Jaundžeikars. Viņš uzsvēra: "Ja kāds grib gāzt valdību, lai nāk un strādā, nav nekādas krīzes koalīcijā."
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka ZZS var piekrist, ka algas no valsts budžeta finansētajās nozarēs netiek paaugstinātas par 17%, taču nevar piekrist, ka tās tiktu iesaldētas. Tādēļ ZZS cer, ka izdosies šajā jautājumā rast kompromisu.
Brigmanis arī neslēpa, ka, viņaprāt, plānotā īpašu uzdevumu sekretariātu likvidēšana nav lietderīga un nedos nekādus ieguvumus budžetā. ZZS arī nolēmusi lūgt iepazīties ar ekonomisko pamatojumu sekretariātu likvidēšanai.
Kā ziņots, Ministru prezidents tomēr izšķīries par īpašu uzdevumu sekretariātu likvidēšanu un pēc reģionālās reformas pabeigšanas - arī par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apvienošanu ar Vides ministriju.
Pēc Godmaņa teiktā, īpašu uzdevumu sekretariāti tiks "iestrukturēti" citās institūcijās.
Īpašu uzdevumu sekretariātu Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās iekļaus Finanšu ministrijā, Integrācijas lietu sekretariāta pārraudzītās tēmas, piemēram, mazākumtautību programmas un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām "iestrukturēs" Bērnu un ģimenes lietu ministrijā.
Savukārt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta funkcijas un uzdevumi varētu tikt nodoti pašiem resoriem, kas iesaistīti projektu īstenošanā, vai arī varētu veidot īpašu aģentūru pie valdības.
Par lēmumu pārstrukturēt valdību vakar tika informēta Koalīcijas padome.
Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis informēja, ka šāds lēmums ir Godmaņa piedāvājums valdību veidojošām partijām, kurām nu šis jautājums būs jāizvērtē. Par savu lēmumu premjers informēšot arī sociālos partnerus.
Iepriekš, lemjot par šo jautājumu, Godmanis uzvēris, ka valdību gaida nepopulāri, bet valstij svarīgi lēmumi, kurus var pieņemt tikai stabila valdība, tāpēc jautājums par sekretariātu likvidēšanu līdz budžeta izveidošanai tika atlikts.
Tomēr esošajā budžeta situācijā šie soļi esot jāsper, funkcijas uzticot citiem un vienlaikus neizjaucot politisko līdzsvaru valdībā.