"Lielā Kristapa" balvu saņem "Ūdensbumba resnajam runcim" (10)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps 2005" labākās pilnmetrāžas spēlfilmas balvu saņēmusi režisora Vara Braslas filma "Ūdensbumba resnajam runcim", informēja festivāla preses sekretāre Kristīne Matīsa. Uz šo balvu pretendēja arī filma "Krišana", kuras režisors ir Freds Kelemens, un Jāņa Streiča režisētā filma "Rudens rozes".

Savukārt labākā spēlfilmas režisora gods tika Gatim Šmitam par darbu "Aģents iemīlas". Šmits apsteidza Kelemenu, Braslu, Streiču un Ivo Kalpenieku ar filmu "Hoņka". Par labāko aktrisi tika atzīta Akvelīna Līvmane par lomu filmā "Rudens rozes". Uz šo balvu pretendēja arī Zane Leimane un Baiba Brika par lomām filmā "Ūdensbumba resnajam runcim", kā arī Rēzija Kalniņa par lomu filmā "Augstuma robeža". Nominācijai "Labākais aktieris" uzvarēja Rūdolfs Plēpis par lomu filmā "Baltais zvērs". Vēl šajā nominācija bija izvirzīts Egons Dombrovskis par lomu filmā "Krišana", Romualds Ancāns par lomu filmā "Rudens rozes" un Jakovs Rafalsons par lomu filmā "Hoņka". Labākā otrā plāna vai epizodiskās lomas balvu saņēma Jānis Paukštello par lomu filmā "Augstuma robeža". Nominācijai "Labākais operators" bija izvirzīti pieci kandidāti izvirzīti Kelemens un Baiba Lagzdiņa par darbu filmā "Krišana", Uldis Jancis - "Hoņka", Andrijs Parekhs - "Aģents iemīlas" un Gints Bērziņš par filmas "Baltais zvērs" uzņemšanu. Balvu ieguva Kelemens un Lagzdiņa. Savukārt labākā dokumentālās filmas operatora balva tika piešķirta Gunāram Bandēnam un Elīnai Bandēnai par darbu filmā "Tramvajs vārdā Kalpotājs". Labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas tituls tika piešķirts filmai "Tārps", kuras režisors ir Andis Mizišs, apsteidzot "Romeo un Džuljeta", kuras režisors ir Viesturs Kairišs, "Svētku anatomija", kuras režisors ir Askolds Saulītis, "Haris", kuras režisore ir Brigita Eglīte, un režisora Pētera Krilova dokumentālo filmu "Dina". Mizišam tika arī labākā dokumentālās filmas režisora tituls. Savukārt nominācijā "Labākā animācijas filma" uzvarēja Vladimira Ļeščova filma "Bezmiegs". Uz balvu pretendēja arī filma "Zobārsts", kuras režisore ir Signe Baumane, "Eža kažociņš", kuras režisore ir Aija Bleja, režisores Daces Rīdūzes "Skudrulauva" un režisora Nila Skapāna filma "Redzi trusi?... Tētis brauc uz Londonu!". Leščovs saņēma arī labākā animācijas filmas režisors balvu. Kopumā "Lielā Kristapa" balvas tika piešķirtas 23 kategorijās. Kategorijā "Labākā īsmetrāžas spēlfilma" balvu saņēma Gata Šmita filma "Aģents iemīlas". Labākās īsmetrāžas dokumentālās filmas tituls tika Lailas Pakalniņas filmai "Leiputrija". Kategorijā "Labākā debija" balvu saņēma režisore Inese Kļava par darbu "Eks āmens". Labākā scenārista tituls tika piešķirts Alvim Lapiņam par filmu "Ūdensbumba resnajam runcim", par labāko skaņu režisoru atzīts Anrijs Krenbergs par darbu filmā "Leiputrija", labākā montāžas režisora balva tika Lienei Bāliņai par filmu "Svētku anatomija" Labākais filmas mākslinieks bijis Ēriks Božis par filmu "Hoņka", labākā kostīmu mākslinieka balva tika Sandrai Silai par darbu filmā "Rudens rozes", bet labākā grima mākslinieka balvu saņēma Sarmīte Balode par darbu filmā "Ūdensbumba resnajam runcim". Labākais animācijas filmas mākslinieks balvu saņēma Ieva Jurjāne par fimu "Doktora D. sala". Labākā filmu komponista balvu saņēma Ģirts Bišs par filmas "Bezmiegs" mūziku. Savukārt kategorijā "Labākais laikmeta dokuments" balvu saņēma režisora Kaspara Gobas filma "Purva ļaudis". Šajā nominācijā gan netika piešķirta "Lielā Kristapa" statuete. Tradicionāli tika piešķirta arī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā. Šogad šī balva tika piešķirta kinorežisoram Rolandam Kalniņam, kurš veidojis tādas pazīstamas filmas kā "Es visu atceros, Ričard!", "Elpojiet dziļi", "Ceplis", "Akmeņainais ceļš", "Ja mēs visu to pārcietīsim", "Karalienes bruņinieks", "Vīru spēles brīvā dabā" un citas. Kā ziņots, kopumā konkursa skatē iekļautas 38 Latvijas kinematogrāfu filmas. Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra eksperti noskatījās 97 festivālam pieteiktās filmas un izveidoja nomināciju sarakstu. Izvirzītas 3-5 nominācijas katrā no 23 kategorijām - 16 kinoprofesiju un septiņu filmu kategorijām. Konkursa skatē iekļuva astoņas spēlfilmas, 11 animācijas filmas un 19 dokumentālās filmas. Tās festivāla laikā vērtēja žūrija septiņu cilvēku sastāvā. Kā norāda festivāla rīkotāji, "latviešu kino jau labu laiku vairs nav tik bēdīgā situācijā, kā par to bija pierasts domāt pat vēl pirms pāris gadiem, kad kāds impulsīvs premjers bija gatavs kinonozari Latvijā likvidēt vispār". Turklāt Latvijas filmu kvalitāte atzīta starptautiski - 2004.gadā 118 filmas piedalījušās 162 starptautiskos festivālos un saņēmušas 18 balvas. Nacionālo filmu festivālu "Lielais Kristaps" šogad rīko Latvijas Nacionālais kinematogrāfijas centrs ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Rīgas domes atbalstu.

Komentāri (10)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu