Rīgas tuneļi biedē cilvēkus (18)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Cilvēkam ir jābūt pašpārliecinātam drosminiekam, lai pārvietotos caur Rīgas tuneļiem jeb pazemes pārejām vakara stundās – to atzīst gan pašvaldības, gan policijas pārstāvji, piebilstot, ka kārtības sargi nevar izlikt posteņus pie katra tuneļa un prātīgākie paši iet tiem ar līkumu.

Kopskaitā 22 Rīgas tuneļi lielākoties ir kritiskā stāvoklī – tumši, sadauzītiem apgaismes ķermeņiem, aprakstītām sienām. Par to simbolu var nosaukt slēgto pāreju zem Krasta ielas, kas ved no Centrāltirgus uz krastmalu. Tā jau vairāk nekā gadu ir iekonservēta, citiem vārdiem - aizrestota un aizslēgta. Tunelis tika būvēts padomju varas pēdējos gados ar domu, ka pie tirgus Daugavā piestās upes kuģīši, un tur pat ir izveidots kaut kas līdzīgs piestātnēm. Tagad dažus metrus platā betonētā josla starp Krasta ielu un Daugavas malu ir pamesta, un vasarās tur veidojas "bomžu paradīze". Iestājoties aukstākam laikam, paliek tikai piemēslota vieta, ar rupjībām aprakstīta siena, bet tumsā aiz tuneļa ieejas restēm rēgojas vēl briesmīgāki "mākslas darbi". Satiksmes departamenta pārstāvja Andra Bindes teiktais, ka iekonservētais objekts gaida laikus, kad kuģīši brauks krastā uzņemt pasažierus, un tad tiks atvērts, šķiet diezgan nereāls – vieta neizskatās iekārojama izklaides industrijai. Tāda pati postaža paveras rajonā pie Lāčplēša un Maskavas ielas, kur Salu tilta galā ir vairāki gājēju tuneļi. Viens no tiem, kas nepieciešams, lai cilvēki nokļūtu uz Salu tilta, ir 2–3 metrus plats un drīzāk atgādina pazemes bunkuru. Aromāts tā tuvumā liecina, ka vieta vairāk tiek izmantota dabisko vajadzību kārtošanai nekā nokļūšanai uz tilta. Teorētiski par kārtību katrā tunelī jārūpējas sētniekam, taču arī viņu var saprast – viņam arī negribas "nolaisties" līdz sabiedriskās tualetes apkopēja līmenim. Maskavas ielas rajonā sastaptie ļaudis stāsta, ka vakaros pazemes pārejām labāk met līkumu, tomēr atrodas arī tādi vietējie iedzīvotāji, kuri saka, ka droši iet cauri un pēdējos gados nekādi uzbrukumi cilvēkiem neesot notikuši. "Ģērbtuvē" – eiroremonts Vērienīgi remontdarbi pašlaik norisinās nepilnus 100 metrus garajā tunelī, kas savieno Daugavpils ielu un Valmieras ielu zem Centrālās stacijas dzelzceļa mezgla. Savulaik šis tunelis iedēvēts par ģērbtuvi, jo tur ļaudis vārda vistiešākajā nozīmē izģērbti, paņemot visu vērtīgo. Pie tuneļa sastaptā vietējā iedzīvotāja Lidija Kreicberga RB sacīja, ka dzīvo blakus tunelim 30 gadus un regulāri to izmanto. Par uzbrukumiem viņa ir dzirdējusi, taču pašai sastapt ļaundarus nav nācies. Arī Jānis Dūdo, kurš strādā turpat blakus, atzīst, ka šai vietai 90. gadu sākumā bijusi baisa slava, cilvēki tunelī pat nosisti. Taču pēdējos gados huligāni palaikam saplēšot kādu lampu. J. Dūdo, pats būdams celtnieks, pasmēja par tunelī strādājošajiem, bilstot, ka trīs vīri baltās ķiverēs skatās, kā viens strādā. Tikmēr paši celtnieki rūca, ka starp garāmgājējiem regulāri atrodas kāds "meistars", kurš zina pamācīt, kā pareizi jāveido apmetums vai jāflīzē. Tomēr vairākums gājēju saprotoši pacieš neērtības, ko šaurajā tunelī rada remontētāji, RB teica viens no strādniekiem Aleksandrs Kuzmins. Latgales priekšpilsētas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs atzīst, ka šajā tunelī situācija bijusi vissliktākā un iedzīvotāji bieži sūdzējušies par huligāniem, kas sasit lampas. Tāpēc pavasarī tunelī uzstādītas četras videokameras, un tagad tur valdot kārtība. Pāris reižu huligāni aizturēti, bet laupītāju, kas uzbrucis gājējam, policija notvērusi trīs stundu laikā. Kameru uzlikšana izmaksājusi divus tūkstošus latu. No bandīta bēg – zem mašīnas paskrien Joprojām nedroši jūtas Ziemeļu rajona iedzīvotāji, kuri dzīvo pie tuneļiem, kas atrodas uz Viestura prospekta pie Mangaļu stacijas, kā arī zem dzelzceļa līnijas starp Mangaļu un Sarkandaugavas staciju. Rajona izpilddirektora pienākumu izpildītāja Vita Zablovska RB sacīja, ka viņa arī baidās iet caur šiem un citiem tuneļiem. Viņa uzskata, ka jārūpējas par labāku apgaismojumu un pie tuneļiem jādežurē pašvaldības policijai. Tunelim zem Viestura prospekta jau sen ir nelāga slava, un senāk cilvēki plato un dzīvo ielu šķērsoja pa virszemes pāreju. Taču tagad pāreja likvidēta un uzceltas barjeras, lai gājēji nešķērsotu ielu šajā vietā, RB stāstīja blakus esošās 29. vidusskolas direktore Olga Poluškina. Viņa ir norūpējusies par bērnu drošību, kuriem tumsā jāiet cauri tunelim uz skolu. Tādēļ viņa uzskata, ka šajā vietā vajadzīgs policijas postenis. Barjeras savukārt uzbūvētas tāpēc, ka automašīnas vairākkārt nobraukušas gājējus. Rakstītāji darbojas nadzīgi Visspilgtākais piemērs tuneļa ātrai aprakstīšanai ir 13. janvāra ielas pāreja, kas savieno Vaļņu ielu ar autoostu. 90. gadu beigās tur tika veikts skaists remonts, taču tagad aprakstīta katra kolonna un visas sienas. Dienā tunelī saimnieko kabatzagļi, bet naktī – huligāni, savukārt policijas patruļas iegriežas reti. Rīgas domes izpilddirektora pārstāvis Dzintars Zaļūksnis RB atzīst, ka šis tunelis ir netīrs, smirdīgs un trokšņains. Arī Valsts policijas pārstāve Ieva Zvīdre piekrīt, ka iet caur to nav patīkami. Viņa piebilda, ka policija nevar dežurēt pie tuneļa nepārtraukti, bet huligāni tunelī darbojas ļoti ātri – apķēpāt sienu, sadauzīt lampu un ātri nozust var dažās sekundēs. Cilvēku kustība caur to beidzas pēc pēdējiem seansiem blakus esošajā daudzzāļu kinoteātrī, un tad dažas reizes naktī cauri iziet vienīgi policijas patruļa. I. Zvīdre sacīja, ka videokameru uzstādīšana tuneļos ievērojami uzlabotu drošību. Taču kamerām noteikti jābūt ar ierakstīšanas iekārtām, tas izmaksā dārgi, un pašvaldībai diez vai atrastos tik lieli līdzekļi. Dz. Zaļūksnis RB sacīja, ka Satiksmes departaments nākamgad pieprasījis salīdzinoši lielāku summu tuneļu uzturēšanai, taču nauda videokamerām nav paredzēta. Rīgas izpilddirektors Māris Tralmaks uzskata, ka situācija pazemes pārejās nav traģiska, bet bēdīga: "Vajadzību ir simtiem, un nevar ieguldīt visu naudu tuneļos." Aptaujātās amatpersonas situāciju attaisnoja arī ar faktu, ka, piemēram, Londonā, Stokholmā vai citās Eiropas pilsētās tuneļi ir vēl bēdīgākā stāvoklī. Satiksmes departamenta pārstāvis A. Binde piebilda, ka no tehniskā viedokļa visas konstrukcijas ir drošas un uzņēmums "Rīgas tilti" regulāri tuneļus apseko. Tie cieš vienīgi no huligāniem, un lielākā daļa apsaimniekošanas naudas aiziet viņu rīcības seku likvidācijai. Piemēram, tunelī zem Viestura prospekta lampas pārsegtas ar īpašiem triecienizturīgiem plafoniem, taču sadauzīti arī tie. Šogad par tirdzniecības vietu iznomāšanu Rīgas centra tuneļos iekasēti 75 tūkstoši latu, kas izmantoti uzturēšanas programmai. Taču ar šo naudu pietiek tikai, lai samaksātu sētniekiem par slaucīšanu un mazgāšanu, kā arī par apgaismojuma sistēmas uzturēšanu, kapitāliem remontiem vai videokameru sistēmas izveidei - ne.

Komentāri (18)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu