Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss, tiekoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem, aicināja Latviju ratificēt Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju.
Turklāt komisārs uzskata, ka konvencija Latvijai būtu jāratificē ar iespējami mazāk atrunām. Vislabāk būtu, ja šādu atrunu nebūtu vispār, piebilda Ekeuss. EDSO un Eiropas Padome var nākt klajā ar dažādām rekomendācijām, bet atbildība par šīs konvencijas ratifikāciju ir jāuzņemas Latvijai, uzskata komisārs, kurš "vēlas iedrošināt Latviju" visu rūpīgi izvērtēt, līdz valsts nonāktu līdz konvencijas ratifikācijai. Komisārs atzina, ka grūti ir salīdzināt Latvijas situāciju ar citām valstīm, tomēr, pēc viņa domām, konvencija ir ļoti piemērota arī mūsu valstij. Starptautiskā sabiedrība ir ieinteresēta, lai konvencija tiktu ratificēta, un tas būtu ļoti nozīmīgs notikums, sacīja Ekeuss. Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (JL) uzsvēra, ka rūpīgi ir jāanalizē visi priekšnosacījumi konvencijas ratifikācijai. Viņa uzsvēra, ka nav pieļaujama situācija, ka dokumenta ratifikācija varētu radīt papildu spriedzi Latvijā, jo pašreiz par tās ratifikāciju nav skaidra viedokļa. "Kamēr mums pastāv šādas šaubas, mēs konvenciju nevaram ratificēt," sacīja Druviete. "Mēs šo jautājumu apspriežam jau desmit gadus, un esam gatavi to darīt vēl desmit gadus," šodien sēdē izteicās komisijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Viņš norādīja, ka netiek pildītas EDSO rekomendācijas un nenotiek dialogs ar mazākumtautībām šajā jautājumā. Buzajevs aicināja vizītes laikā Ekeusu tikties ar mazākumtautību pārstāvjiem. Augstais komisārs informēja, ka ir ļoti ieinteresēts un darbojas pie tā, lai veicinātu dialogu sabiedrībā. Latvijas sabiedrība ir nobriedusi šim dialogam, sacīja Ekeuss, kurš šīs vizītes laikā apmeklēs arī mazākumtautību skolas. Kā aģentūru LETA informēja Saeimas preses dienests, sarunā tika spriests arī par jaunā Radio un televīzijas likumprojekta izstrādi. Druviete norādīja, ka radio un televīzija ir sabiedrisko domu ietekmējoši plašsaziņas līdzekļi, tāpēc tajos nedrīkst pieļaut nekādas diskriminācijas izpausmes gan reklāmas jomā, gan arī aizskarošu materiālu demonstrēšanā. "Tāpēc normatīvajā aktā, ietverot EDSO rekomendācijas, ir noteiktas precīzas juridiskas sankcijas likuma pārkāpuma gadījumā saistībā ar jebkuru diskrimināciju," norādīja Druviete. Savukārt komisijas deputāts Boriss Cilēvičs (TSP), informējot Ekeusu par Baltijas Pirmā kanāla sodīšanu par vienpusēju vēstures interpretēšanu, norādīja, ka tas ir "ļoti bīstams precedents, kas atgādina cenzūru". Augstais komisārs, atbildot uz komisija deputātu izteikumiem, norādīja, ka atbildīgajām institūcijām, izvērtējot robežu starp naida kurināšanu un vārda brīvību, vajadzētu būt ļoti uzmanīgai pieejai. Ekeuss šodien arī atzina, ka izglītības reforma Latvijā ir atbalstāma, šodien, tiekoties ar Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātiem, atzina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss. Tomēr viņš aicināja izglītības reformu īstenot pakāpeniski un elastīgi, kā arī šo jautājumu skatīt sabiedrības integrācijas kontekstā un veidot labas attiecības ar Krieviju. "Tas ir Latvijas valsts pienākums un uzdevums nodrošināt, lai visi Latvijas iedzīvotāji varētu iegūt izglītību valsts valodā," Saeimas deputātiem sacīja Ekeuss. Tomēr viņš aicināja, īstenojot reformu, ņemt vērā vairākas rekomendācijas. Latvijai atbilstoši Hāgas konvencijai ir jānodrošina mazākumtautībām iespējas iegūt izglītību arī dzimtajā valodā, uzsvēra EDSO komisārs. Tāpēc, pēc viņa domām, nevajadzētu palielināt valsts valodas īpatsvaru mazākumtautību pamatskolās. Ir jābūt arī pārliecībai, ka necietīs izglītības kvalitāte. "Nav pieļaujams, ka, krievvalodīgo skolās īstenojot reformu, ciestu izglītības kvalitāte," sacīja Ekeuss. "Reformas ieviešanā ir jāievēro pakāpeniskuma un elastīguma principi," piebilda augstais komisārs. Pēc viņa domām, katrai skolai būtu jāpiemēro individuāla pieeja. Ekeuss vēlas veicināt dialogu Latvijas sabiedrībā par šo jautājumu, un viens no viņa vizītes mērķiem esot pārliecināties, vai dialogs mūsu valstī notiek. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Ābiķis (TP) norādīja, ka Latvijai ir viegli veicināt šo dialogu, jo valstī ir tikai 106 mazākumtautību skolas. Līdz ar to pat ministriem ir iespējams tikties ar šo skolu direktoriem. Savukārt komisijas deputāts Jakovs Pliners (PCTVL) pauda viedokli, ka Latvijā neieklausās EDSO rekomendācijās. Reforma nes Latvijai tikai ļaunumu un izglītības likums nav demokrātisks, sacīja Pliners. Viņš arī atgādināja par demonstrācijām, kas Latvijā notika saistībā ar izglītības reformu. "Šobrīd neviens skolēns vai vecāks nav ielās, jo viņi redz, ka kopš 1.septembra jaunas problēmas nav radušās," komisijas sēdē sacīja bijušais izglītības un zinātnes ministrs, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (JL). Savukārt deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK) norādīja, ka latvieši ir ārkārtīgi toleranti pret cilvēkiem, kas šeit ieradās 50 okupācijas gados. Ekeuss akcentēja, ka ir ļoti labi informēts par problēmām, kas saistītas ar izglītības reformas ieviešanu Latvijā. Viņš uzsvēra, ka šīs problēmas nevar attiecināt tikai uz Latviju, bet tās ir jāskata daudz plašākā sabiedrības integrācijas kontekstā. Tāpēc ir ļoti svarīgas labas attiecības ar kaimiņiem, tai skaitā ar Krieviju, norādīja Ekeuss.
